Valsts budžeta projekts 2023.gadam nav ideāls, bet ir labi līdzsvarots starp dažādām Latvijas sabiedrības vajadzībām, otrdien,14.februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Komisija otrdien konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Komisija konceptuāli atbalstījusi arī grozījumus vairākos saistītajos likumos.
Valdības vadītājs skaidroja, ka budžets paredz virzību uz ekonomikas transformāciju, ko varēs mērīt ar augstas pievienotās vērtības eksporta palielināšanos Latvijas ekonomikas īpatsvarā. Latvijai kā mazajai valstij īpaši svarīgi, ka tiek ražotas preces un pakalpojumi gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules tirgum, atzīmēja Kariņš.
Lai panāktu, ka uz Latviju atnāk desmit, divdesmit vai simts jauni investori,
ir jāstiprina valsts drošība, jāuzlabo, jāpārmaina izglītības sistēma, kas atsevišķās lietās ir izcila, bet ne vidējā līmenī,
cita starpā norādīja premjers. Politiķis vērsa uzmanību, ka budžetā uzsvars likts uz valsts drošību gan aizsardzības jomā, gan civilajā aizsardzībā nepieciešamās tehnikas iegādei.
Kariņš norādīja, ka 2023.gadam lielā mērā sagatavotais budžets ir tehniskais dabas, jo daļēji tas atbilst 2021.gadā apstiprinātajam vidēja termiņa budžetam. Reizē papildu dažādām vajadzībām ir piešķirti vēl 710 miljoni eiro, atzīmēja premjers.
Kariņš arī skaidroja, ka, ja no kopējā budžeta deficīta 4,2% apjomā no iekšzemes kopprodukta matemātiski nerēķina aizsardzībai paredzēto finansējumu, tad redzams, ka strukturālais deficīts ir tikai pusprocents. Līdz ar to pēc būtības 2023.gada valsts budžets vērtējams kā fiskāli konservatīvs budžets, pauda valdības vadītājs.
Pie liela kārdinājuma tērēt vairāk iedzīvotāju labā valdība ir jāuzteic par fiskāli atbildīga budžeta 2023.gadam izveidošanu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa gan arī norādīja, ka pagaidām budžetā uz nākamo rudens un ziemas sezonu nav paredzēta valsts energoatbalsta turpināšana. Ja budžets pildīsies labāk, nekā plānots, tad
gada beigās šos līdzekļus būtu jāizmanto energoatbalsta nodrošināšanai iedzīvotājiem arī nākamsezon.
Šteinbuka norādīja, ka, ja tiktu palielināts budžeta deficīts, tas samazinātu Latvijas labos reitingus, kā arī pieaugtu valsts parāda procentu maksājumi. Viņa arī aicināja rēķināties ar riskiem, kuru dēļ ekonomikas izaugsme var nebūt pietiekoši strauja.
Kā ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka 17.februārī Saeimā plānots valsts budžeta pakotnes likumprojektus skatīt konceptuāli jeb pirmajā lasījumā. Galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī, iepriekš skaidroja atbildīgās komisijas vadītājs.
Lasiet arī: Valsts budžets atbilst ekonomiskajai situācijai, atzīst FDP