Ukrainas armija paziņojusi, ka tās septembrī aizsāktajā projektā «Gribu dzīvot» tiek saņemti līdz pat 100 okupantu padošanās pieteikumi dienā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Zvanot uz īpaši šim nolūkam izveidoto zvanu centru vai sūtot ziņu kādā no saziņas lietotnēm, karavīri var uzzināt, kā padoties Ukrainas armijai. Kijivas amatpersonas norāda, ka šo iespēju ir izmantojuši vairāk nekā 3 500 ienaidnieka karavīri vai viņu ģimenes locekļi. Padošanās pieteikumu skaits ir acīmredzami palielinājies, kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja mobilizāciju un atbrīvota Hersona.
BBC satikās ar Svitlanu (vārds mainīts), kura ik dienu runā ar Krievijas karavīriem. Viņi var sazināties ar Ukrainas pusi vai nu zvanot, vai izmantojot saziņas lietotnes, piemēram, WhatsApp vai Telegram. Svitlana pastāstīja, ka vakaros darba ir vairāk – tad karavīriem ir vairāk brīva laika un viņi var aizlavīties, lai piezvanītu.
Viņa stāstīja: «Vispirms izdzirdu balsi, parasti vīrieša. Tā parasti ir izmisusi un apjukusi, jo viņi īsti nesaprot, kā darbojas šis palīdzības numurs, un vai tas nav slazds. Daži ir ziņkārīgi, jo nezvana, lai padodotos. Viņi tikai vēlas noskaidrot, kā to darīt, ja radīsies vajadzība. Katrs zvans ir atšķirīgs.»
Sieviete nedrīkstēja stāstīt, cik karavīriem ir palīdzējusi, vai kā tieši notiek padošanās. Karavīriem ir jāpaziņo par savu atrašanās vietu, un tad viņiem tiek dotas tālākas instrukcijas. Dažkārt krievu karavīri sazinās, lai provocētu, tomēr Svitlana nedomā, ka visi tic Kremļa nejēdzīgajiem apgalvojumiem, ka Ukrainu vada nacisti. «Vairums no viņiem vienkārši baidās par savu dzīvību,» viņa piebilst.
«Gribu dzīvot» publicitātes video dramatiska balss mudina: «Uzdod sev jautājumu – par ko tu cīnies?». Karavīri tiek aicināti pacelt balto karogu, ja viņi ir pārāk tuvu frontes līnijai. Tā ir daļa no informatīvā kara, daļa no Ukrainas centieniem vājināt Krievijas karavīru morāli.
Svitlanas kabinetā uz sienām redzamas Ukrainas karagūstekņu fotogrāfijas. Tiek uzskatīts, ka šie cilvēki ir dzīvi. Krievijas karavīri, kas padodas, vēlāk var tikt samainīti pret ukraiņiem. Arī Kremlis pēdējā laikā biežāk veic karagūstekņu apmaiņu, lai mazinātu kritiku no Krievijas iedzīvotājiem. Zināms, ka abās pusēs varētu būt tūkstošiem karagūstekņu, bet precīzi skaitļi netiek atklāti.
Projekta vadītājs Vitālijs Matvijenko sacīja: «Mēs vēlamies īpaši pievērst to mobilizēto uzmanību, kas nevar karot, bet tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa. Šis projekts ļauj palikt dzīviem, ja viņi padodas brīvprātīgi.» Savukārt Ukrainai tas dod cerības vājināt iebrucēju.
Lasiet arī: G7 valstis koordinēs Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu
