bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.06.2019 | Vārda dienas: Ausma, Ausmis, Inguna, Ingūna, Inguns
LatviaLatvija

Ekskluzīvi | Puntulis: Nevajadzētu Nacionālo koncertzāli uztvert tikai kā elitāru būvi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(-1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nauris Puntulis

Domāju, ka lēmums par Nacionālās koncertzāles būvēšanu jāpieņem šogad, intervijā BNN uzsver kultūras ministra amata kandidāts, pašreizējais Rīgas domes deputāts un operdziedātājs Nauris Puntulis.

Uz jautājumu, kad potenciālie klausītāji varētu cerēt uz pirmo koncertu Nacionālajā koncertzālē, Puntulis norāda, ka tas varētu būt aptuveni pēc desmit gadiem – ilgāk noteikti nebūs jāgaida. Precīzu termiņu gan deputāts nesteidzās nosaukt.

Jāpiebilst, ka pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde koncertzāles izmaksas lēš aptuveni 100 miljonu apmērā.

«Jauno Nacionālo koncertzāli redzu Daugavas malā. Esmu padziļināti izvērtējis AB Dambja versiju. Varbūt ne tik dziļi, bet esmu aplūkojis arī Andrejostas un Kongresu nama versijas un arī tādu variantu, ka no jauna nebūvē neko, tikai pārveido Lielo Ģildi. Šo iespēju es šobrīd izslēgtu. Tāpat ne pārāk atbalstu ideju par Kongresu namu. Ātri atbildot, teiktu, ka mani joprojām vairāk uzrunā ideja, ka koncertzālei jābūt ūdens tuvumā, tātad – pie Daugavas.»

Turpinot runāt par Nacionālās koncertzāles projekta termiņiem, ministra amata kandidāts atzīmē: «Jāņem vērā, ka jebkurš projekts, kas nav uz AB Dambja, procesu paildzina par diviem gadiem. Te būs atkal diskusija, ja mēs izvēlamies ko citu – ne AB Dambi –, vai šie divi gadi, kas nāk klāt, attaisnojas vai nē.»

«Tanī krastā vai šinī krastā – jā, es tiešām gribētu vairāk iedziļināties projektu piedāvājumos, bet, manuprāt, ēkai jābūt ar milzīgu pievienoto vērtību – arhitektonisko vērtību, kā pilsētas simbolam. Līdzīgi kā nacionālajai operai ar savu saturu ir jābūt spožai un starptautiski atzītai, tā arī mūsu koncertzālei ir jābūt izcilai gan vizuāli, gan saturiski. Tāds ir mans redzējums,» stāsta operdziedātājs.

«Izcila koncertzāle sevi ļoti ātri atpelna»

Runājot par sabiedrībā izteiktajām bažām, ka koncertzāle nav vajadzīga, jo tā prasa milzīgus līdzekļus un tā jau īsti nepietiek algām, kā arī tā Latvijai būtu lieka greznība, Puntulis norāda: «Bet tad jau īsti nav jēgas arī visam pārējam. Galu galā, arī opera ir greznība. Par tiem valsts dotētajiem aptuveni astoņiem miljoniem, kas katru gadu tiek piešķirti operai, lai tā nodrošinātu savu darbību, droši vien daudz cilvēku teiktu: labāk tos miljonus izmantojam citādi, jo personīgi man tā opera nav vajadzīga un nekad savā mūžā neesmu tur kāju spēris un arī nesperšu – līdzīgi ir ar [uzskatiem par] koncertzāles nepieciešamību.»

Viņš uzsver, ka uz koncertzāles būves nepieciešamību var paskatīties arī no ekonomiskā viedokļa. «Ir pierādīts, ka izcila koncertzāle sevi ļoti ātri atpelna ar tās pievienoto vērtību, vispirms jau ar tūrismu.»

Mūzikas skolās ir jāaudzina arī nākamais klausītājs

«Tas ir fakts, ka Rīgā nevar uzņemt izcilus orķestrus un diriģentus tādēļ, ka nav tam piemērotas koncertzāles. Tomēr es uzsveru, ka šī koncertzāle netiek celta tikai tādēļ, lai uzaicinātu pasaules mēroga orķestrus un diriģentus. Prioritāri Nacionālā koncertzāle tiek būvēta tādēļ, lai tam mazajam puikam, kurš Baldones mūzikas skolā pūš trompeti, muzicēt šajā koncertzālē būtu viņa dzīves mērķis – ka tieši viņš tur spēlēs savu trompeti!» redzējumu par Nacionālās koncertzāles pienesumu Latvijas kultūras dzīvē skaidro Puntulis.

«Esmu gandarīts, ka tik daudzi bērni mācās mūzikas skolās, jo, kā vienmēr esmu apgalvojis, ka ir jāaudzina ne tikai nākamais simfoniskā orķestra mūziķis, bet arī nākamais klausītājs.»

Tāpat viņš uzsver, ka «noteikti nevēlētos, ka jaunā koncertzāle tiktu uztverta par kaut ko ļoti ekskluzīvu, elitāru». «Būtu muļķīgi domāt, ka koncertzāle tiktu celta tikai viena orķestra un dažu ekskluzīvu gadījumu dēļ, kad uz Latviju atbrauc pasaules klases diriģenti, un tad Rīgas turīgākie ļaudis varētu to baudīt.»

«Es redzu to, ka šī jaunā koncertzāle tiek būvēta tieši tiem cilvēkiem, kuri tiek izaudzināti mūzikas skolās.»

Viņš turpina: «Kāds no tiem skolēniem sēdēs pie pirmās pults, kāds sēdēs klausītāju rindās un spēs to saprast un novērtēt.»

Lielā cīņa – lielāks budžets Kultūras ministrijai

Jāatzīmē, ka Nacionālā koncertzāle nav vienīgā prioritāte, ko, esot ministra amatā, Puntulis ir apņēmies īstenot. Viņš arī piekrīt pašreizējās kultūras ministres prioritātei – celt algas kultūras jomā: «Mana pirmā lielā cīņa būs par lielāku budžetu Kultūras ministrijai. Es zinu konkrētu skaitli, cik naudas ir vajadzīgs, lai šo algas līmeni paceltu līdz vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā. Un es iešu un cīnīšos par to. Esmu pārliecināts, ka tas izdosies, citādi droši vien nemaz nesāktu, ja man nebūtu pārliecības, ka to var izdarīt.» Puntulis gan pagaidām neatklāj skaitli, kas viņam padomā iecerētā algu paaugstinājuma panākšanai.

Kā norāda Kultūras ministra amata kandidāts, tas būs sarežģīts uzdevums, tādēļ viņš ļoti cer uz partijas atbalstu. «Ja reiz esmu piekritis izaicinājumam – būt par kultūras ministru –, tad, domāju, arī partijai ir svarīgi palīdzēt man darbā pie nākamā gada budžeta.»

Algu apmērs – spekulācija ar sirds darbu

«Visiem vajag [algas paaugstinājumu]. Visbiežāk bešā paliek mediķi, tad skolotāji un tad kultūras darbinieki. Mēs savu valsti esam radījuši un veidojuši kā kultūras nācija. Kādēļ gan mirklī, kad runājam par atalgojumu, tas tiek piemirsts? Tiek uzskatīts, ka «nav jau tik svarīgi, gan jau viņi kaut kā izdzīvos». Un liela daļa, kādēļ tas tā ir, – šis kultūras darbs joprojām balstās vairāk uz entuziasmu. Tā nedrīkstētu būt,» ir pārliecināts Puntulis.

«Kultūras darbs – tas ir sirds darbs. Un ar to gadiem ilgi tiek spekulēts, kad runa ir par atalgojumu, jo cilvēks, kura sirds aicinājums ir būt uz skatuves, būs ar mieru to darīt, arī tad, ja viņam maksās maz.»

«Ja tavs sirds aicinājums ir būt par ārstu, tu būsi ārsts arī tad, ja maksās maz. Tieši tāpat ir ar pedagogiem un kultūras darbiniekiem. Savukārt, ja tu dari kādu darbu, kas nav tik cieši saistīts ar sirds aicinājumu, svarīgākā motivācija ir alga. Tu nekad nedarīsi darbu, kas tev nav sirdij ļoti tuvs, ja par to nesaņemsi adekvātu atalgojumu. Savukārt kultūras jomā ir tāda neliela spekulācija: viņš jau vienalga grib dziedāt vai viņš vienalga grib būt aktieris. Kur tad viņš liksies? Viņš to tik ļoti grib, un viņš būs arī ar mieru par niecīgu atalgojumu to darīt. Te arī atklājas, kādēļ sabiedriskā sektorā atalgojuma līmenis visu laiku tiek paaugstināts, bet atalgojums kultūras darbiniekiem netiek tam līdzi,» norāda Latvijas kultūras ministra amata kandidāts.


Pievienot komentāru

  1. Emma teica:

    Tā būs elitāra būve “”elitei””Vienkāršs mirstīgais tikai pa gabalu varēs apskatīt sienas.Nevajag pūst pīlītes,nevies lauku cilvēks tur nevarēs apmaksāt biļetes.

    • Jānis teica:

      Nevajag pārspīlēt, paskatieties cik šodien maksā biļetes uz lnso koncertiem. Nav dārgi, un sēdvietu skaits jaunajā koncertzēlē būs daudz lielāks, biļetes būs lētākas.

  2. Liene teica:

    Kas grib kaut ko babu redzēt, tiem vienmēr ir atlicināta nauda.Līdz šim, visi koncerti un teātru izrādes ir izpārdotas, katru mēnesi 1-2 reizēm kolektīvi, no laukiem, braucam uz pasākumiem, plus vēl ceļa izdevumi.Cilvēkiem vajag mazāk pirkt dažādas drazas, pilnīgi nevajadzīgas.

Ukraina vīlusies par Krievijas atgriešanos Eiropas Padomes asamblejā

Cilvēktiesību organizācijā Eiropas Padome otrdien, 25.jūnijā, atļauts Krievijai pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezties organizācijas Parlamentārajā asamblejā. Tas sadusmojis Ukrainu, jo Krievija joprojām ir anektējusi Krimas pussalu, ko atņēmusi kaimiņvalstij.

Pētīs kritisko infrastruktūru Baltijas valstīs un Norvēģijā

Iniciatīvas mērķis ir salīdzināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības politikas un valsts komunikāciju par kritisko infrastruktūru Baltijas valstīs un Norvēģijā.

Kariņš: Igaunijas premjers piekrīt alkohola akcīzes jautājumu visām Baltijas valstīm risināt kopā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu ir runājis par nepieciešamību akcīzes alkohola likmju jautājumu risināt visām Baltijas valstīm kopā.

Aicina atteikties no Baltijas mencas un Eiropas zuša patēriņa

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību pievienoties kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās.

TM rosina visaptverošu revīziju saistībā ar finanšu noziegumu iztiesāšanu

Nepieciešams veikt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā virzību, informatīvā ziņojumā valdībai norāda Tieslietu ministrija.

Ministru kabinets atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Valdība atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju.

Rīgā vēl viena frakcija: no JKP izslēgtie domnieki un Putniņš dibinās savu frakciju

Aizvadītajā nedēļā no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Rīgas domes deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī neatkarīgais deputāts Oskars Putniņš nolēmuši dibināt savu frakciju.

Nevar vienoties, vai automātiski jāpiemēro naudassodi par deklarāciju nesniegšanu

Ministriem nevarot vienoties par to, vai naudas sodi par deklarāciju neiesniegšanu būtu piemērojami automātiski, valdība uz divām nedēļām atlika lemšanu par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām.

Opozīcijas uzvara Stambulas mēra vēlēšanās pārtrauc Erdogana partijas dominanci

Atkārtotās Stambulas mēra vēlēšanās ir triumfējis opozīcijas kandidāts, Eiropas lielākajā pilsētā pārtraucot Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana partijas 25 gadu valdīšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas 70 personas

Otrdien, 25.jūnijā, Ministru kabinets izdeva rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 70 personas, tajā skaitā, vienu nepilngadīga persona, kas naturalizējusies kopā ar vecākiem.

Trijām ministrijām būs jāveido vienota statistika par uz ceļiem cietušajiem

Satiksmes, iekšlietu un veselības ministrijām būs jāveido vienota ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo statistikas uzskaite lēmusi Latvijas valdība.

Dīķsaimniecībām samērīgas sankcijas un citi grozījumi

Valdība otrdien, 25.jūnijā, apstiprinājusi grozījumus dīķsaimniecībām, kas sekmēs esošo saistību pagarināšanu.

Nākamajos Jāņos, visticamāk, būs piecas brīvdienas

Nākamgad Līgo svētkos varētu būt piecas brīvas dienas, par to liecina valdībā iesniegtais, tomēr vēl neizskatītais Labklājības ministrijas rīkojuma projekts par darba dienas pārcelšanu 2020.gadā.

Dati: Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju ir zema

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema un vidēji tiek vērtēta ar 5,4 ballēm no 10, liecina CSP apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018.gadu. 

Kaljulaida Uzvaras dienā: Aizsardzība sākas ar katru iedzīvotāju atsevišķi

Atzīmējot Igaunijas Uzvaras dienu, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzsvērusi katra iedzīvotāja lomu valsts drošībā, kaut arī dabas kataklizmas šobrīd Igaunijā esot vairāk iespējamas nekā karadarbības izcelšanās.

LU pētnieki: Trešdaļa Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai

Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja.

Kariņš gaida Nemiro skaidrojumu par Latvenergo padomes atsaukšanu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš līdz nedēļas beigām gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro skaidrojumu par AS Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu, liecina premjera izdotā rezolūcija.

Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem mājoklis ir svarīgākais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savu mājokli uzskata par svarīgāko tiem piederošo īpašumu, taču gandrīz katrs ceturtais nedara neko, lai to pasargātu pret zādzībām.

Latvijai trešais augstākais izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā

Latvijā vērojama trešā augstākā izaugsme Eiropas Savienībā, sniegumam reitingā pieaugot par 17,7 procentpunktiem, liecina Eiropas inovāciju rezultātu un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskati.

VNĪ: Okupācijas muzeja jaunās daļas būvniecība apsteidz grafiku

Okupācijas muzeja jaunās daļas būvdarbi apsteidz grafiku, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji.

Viņķele: Slimnīcu padomes nebūs politiķu izklaides vietas

«Šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā,» tā par padomju izveidi Latvijas lielajām slimnīcām LTV raidījumā Rīta Panorāma teica veselības ministre Ilze Viņķele.

ASV ievieš jaunas sankcijas pret Irānu un tās augstāko vadītāju

Saasinoties saspīlējumam starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, Vašingtona ir paziņojusi par jaunu sankciju ieviešanu pret Teherānu, mēģinot iegrožot to ārvalstu finanšu resursu pieejamību, kas ir Irānas augstākā vadītāja un Irānas Revolucionārās gvardes rīcībā.

Līgo svētku brīvdienās ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet ūdenstilpēs noslīka četri

Svētku brīvdienās, laika posmā no 22.jūnija plkst. 6.30 līdz 25.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 277 izsaukumus.

Liepājas lidostā iecerēts par diviem miljoniem būvēt jaunu pasažieru termināli

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Kazahstānā evakuē pilsētu pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā

Kazahstānā sākta veselas pilsētas evakuācija pēc tam, kad valstī aizdegusies armijas munīcijas noliktava, izraisot virkni spēcīgi sprādzienu.