Kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) rīkojums par krievu valodas izslēgšanu no Kultūras ministrijas (KM) padotības iestāžu publiskās telpas neietekmēs teātru saturu, aģentūrai norādīja ministra padomniece Agnese Vārpiņa.
Viņa skaidroja, ka, ja izrādes dramaturģiskais materiāls ir sagatavots krievu valodā, tas vērtējams kā radoša darba oriģināls krievu valodā, un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi.
Jau rakstīts, ka Puntulis izdevis rīkojumu KM padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu.
Atbilstoši rīkojumam KM, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir jāievēro valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar funkciju īstenošanu, piemēram, jebkāda veida starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs.
Kultūras ministrs savas rīcības pamatošanai piesauc Satversmes tiesas “atzīto, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu”. Rīkojumu ministrs esot izdevis, “balstoties uz Satversmi, kurā noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā”.
KM noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.
Prasība iestādēm jāievieš līdz 30. jūlijam.
Kā vēstīts, Nacionālās apvienības politiķi tika pauduši neapmierinātību ar kādu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra reklāmu pie fasādes krievu valodā.
NA politiķi atsaucās uz Valsts valodas likuma 21. pantu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot atsevišķus gadījumus. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana.