Galvenā izmaiņa ir minimālās mēneša darba algas – normālā darba laika ietvaros – pieaugums, tai sasniedzot un būs 620 eiro. Palielināsies arī pabalsts strādājošu vecāku pabalsta saņēmējiem, informē Labklājības ministrija.
Šis pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra, ja atsāk nodarbinātību laikā, kad vēl ir tiesības saņemt vecāku pabalstu. Izmaiņas attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.
Turpmāk vecāku pabalsta izmaksas periods būs pagarināts par vienu mēnesi, un no šī perioda katram vecākam būs individuālas tiesības būt apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā 2 mēnešus, kurus nevarēs nodot otram vecākam.
Tā būs vecāku pabalsta nenododamā daļa, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 – par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem – prasībām. Vecāku pabalsta nenododamā daļa būs apmaksāta, to varēs izmantot elastīgi pa daļām līdz bērna 8 gadu vecumam, un abi vecāki to varēs izmantot arī vienlaicīgi.
Minētie nosacījumi attieksies uz vecākiem, kuru bērns piedzims nākamgad.
Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2023.gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi – 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Priekšlaicīgi pensionēties 2023.gadā varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
Turpinot pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija turpmāk veiks arī funkcionālo pārraudzību bāriņtiesas lietās par ārpusģimenes aprūpi. (No 2022.gada 1.janvāra funkcionālā pārraudzība tiek veikta bāriņtiesas lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu.) Tāpat bāriņtiesām turpmāk ir pienākums ziņot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai par atkārtotu aizgādības tiesību pārtraušanu tam pašam vecākam par to pašu bērnu.
No 2023.gada 1.jūlija tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem būs personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju un kuras izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem Patvēruma likuma izpratnē, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.
Labklājības ministrija uzsver: šīs ir izmaiņas sociālajā jomā, par kurām tā jau var informēt sabiedrību, savukārt par citām tiks ziņots, kad tiks pieņemts valsts budžets 2023.gadam.
Lasiet arī: Ienākumu nevienlīdzība Latvijā pērn mazinājās, tomēr tā joprojām bija augsta
