Svētdien. 21.maijā Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) preses konferencē medijiem paziņoja par kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmas “IRIS-T” iegādi, veidojot jaunu Livonijas vairogu Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai.
Krievijas agresīvais karš Ukrainā ir parādījis, ka Krievijas kaimiņiem vienmēr ir jābūt gataviem sevi aizsargāt. Viens no uzskatāmākajiem veidiem, ko parāda arī Ukraina, ir pretgaisa aizsardzība, tādēļ jau ilgāku laiku Latvijas valdības prioritāte ir veidot slāņveida pretgaisa aizsardzību.
Tas paredz dažādas darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ne tikai aizsargā citus objektus uz zemes, bet arī aizsargā viena otru, katram nākamajam slānim palielinot visu sistēmu noturību pret pretinieka darbību.
Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
Iepriekš ziņots, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro. Lietuva šim lēmumam nepievienojās, jo jau strādā pie savas pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS ieviešanas.
“Līdz šim mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir attīstījuši tuvās darbības pretgaisa aizsardzību.
Šodien Latvija ar Igauniju sper nākamo soli, lai iegādātos tādu vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu,
kas ļaus maksimāli iespējami aizsargātu visu Latvijas teritoriju, mūsu iedzīvotājus, kā arī civilo un militāro infrastruktūru,” žurnālistiem sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
“Šis projekts ir vēl nebijis Igaunijas un Latvijas aizsardzības sadarbības veiksmes stāsts.
Tas arī ir vēsturiski lielākais Igaunijas un Latvijas kopīgais iepirkums,” preses konferencē uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs.
IRIS-T sistēma spēj iznīcināt kaujas lidmašīnās, helikopterus, bezpilota lidaparātus, spārnotās raķetes, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes un hiperskaņas raķetes, medijiem atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Mūrniece uzsvēra: “Aizsardzības ministrija īpašu uzmanību pievērsa pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitātei kara apstākļos.
Kā apliecināja mūsu Ukrainas sabiedrotie, šīs sistēmas ir ļoti efektīvas pret Krievijas rīcībā esošajām ieroču sistēmām.”
Viena veida sistēmas kopīgs iepirkums ļaus abām valstīm ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī atvieglos Baltijas valstu reģiona aizsardzības savstarpēju koordinēšanu. Kā preses konferencē informēja aizsardzības ministre, šis būs lielākais militārais iepirkums pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Ņemot vērā, ka vēl norisinās sarunas ar potenciālo sistēmu piegādātāju, Aizsardzības ministrija (AM) šobrīd vēl nevar atklāt informāciju par kādu summu tiks iegādātas šīs sistēmas, to skaitu vai kādas citas iepirkuma detaļas.
Tuvākajos mēnešos turpināsies darbs pie līguma detaļām, tai skaitā notiks sarunas ar izvēlēto komersantu par nacionālās industriālās bāzes veidošanu un piesaistīšanu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas uzturēšanā.
Saskaņā ar pašlaik plānoto, pēc līguma noslēgšanas, sistēmu piegāde varētu sākties jau 2025. gadā.
Līdz tam Latvijai vēl ir jāveic apjomīgs darbs, apmācot personālu, pilnveidojot infrastruktūru,
kā arī vēl jāizpilda citi mājasdarbi, lai brīdī, kad šīs sistēmas tiks piegādātas, Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi tās pilnvērtīgi izmantot un uzturēt.
Pašlaik Latvijas aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.
Lasiet arī: G7 apņemas mazināt atkarību no Ķīnas un aicina Pekinu ietekmēt Krieviju
