Vairāki Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien iebilda “Progresīvo” piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz noteikt likumā ēdināšanas uzņēmumiem pienākumu nodrošināt klientiem pieejamu dzeramo krāna ūdeni, ja pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieslēgums pie ūdensapgādes sistēmas.
Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) teica, ka ir pret to, ka tāda norma tiek iekļauta likumā kā obligāta, ņemot vērā, ka Saeima vairākus gadus nav atbalstījusi nozares pieprasījumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ēdināšanas nozarei. Pēc politiķes vārdiem, “Progresīvie” ir divkoši.
Matisone un parlamentārietis Jānis Vitenbergs (NA) akcentēja, ka jau tagad lielākajā daļā ēdināšanas uzņēmumu ir iespējams saņemt krāna ūdeni. Savukārt, ja kādā uzņēmumā to nedod, ir iespēja “aiziet un ieliet savā traukā”, norādīja Vitenbergs.
Opozicionāre Viktorija Pleškāne (LPV) saskata, ka likuma grozījumi iejauktos brīvajā tirgū.
Arī koalīcijas deputāts Valdis Maslovskis (ZZS) pauda šaubas par to, vai tas ir jānosaka likumā privātam uzņēmumam, vienlaikus atzīmējot, ka mērķis pēc būtības ir ļoti atbalstāms.
Restorānu biedrības prezidents Jānis Jendzis sacīja, ka ēdināšanas nozare pēc savas iniciatīvas ir izveidojusi ilgstspējas memorandu. Viņaprāt, ar minētajiem grozījumiem likumdevējs iejaucas uzņēmējdarbībā, un tas esot bīstams precedents.
Biedrības prezidents aicināja domāt par to, kā veicināt ūdens pieejamību, bet nenoteikt to likumā kā obligātu.
Tikmēr “Jaunās vienotības” deputāts Jānis Patmalnieks uzsvēra, ka šis jautājums ir arī par to, kā samazināt iepakojumu daudzumu, lai tas neradītu papildu izmaksas. Parlamentārietis uzsvēra, ka ūdens pieejamība civilizētā pasaulē ir viena no tiesībām.
Komisijas vairākums konceptuāli atbalstīja likumprojektu, nosakot mēnesi priekšlikumu iesniegšanai.
Grozījumi paredz, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina patērētājam informāciju par dzeramā ūdens no ūdensapgādes sistēmas pieejamību ēdienkartē vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā, lai patērētājs varētu to redzēt. Partija uzsver, ka prasība neattiektos, piemēram, uz lidmašīnām vai citiem transporta līdzekļiem, ielu tirdzniecību un vietām, kur nav ierīkota ūdensapgādes sistēma.
“Progresīvo” deputāti likumprojekta anotācijā norāda, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ierasta prakse sabiedriskās ēdināšanas vietās lūgt ūdeni no centralizētas ūdensapgādes sistēmas jeb tā dēvēto krāna ūdeni, un ēdināšanas vietas lielākoties ir pretimnākošas šāda lūguma izpildē.
Tādās valstīs kā Lietuva un Francija ēdināšanas uzņēmuma un patērētāja sadarbība – lūgt un nodrošināt dzeramo ūdeni – ir normatīvi regulēta, uzliekot pienākumu ēdināšanas uzņēmumam nodrošināt ūdeni no ūdenskrāna, norāda partija. “Normatīvais regulējums, kas liek šādu pakalpojumu nodrošināt un par to informēt klientus, normalizē ūdens no centralizētas ūdensapgādes sistēmas izmantošanu gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan ārpus tās,” uzskata “Progresīvie”.
Vienlaikus “Progresīvie” norāda, ka partijas piedāvātā tiesību norma neparedz, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam dzerams krāna ūdens jāpiedāvā pilnībā bez maksas. Likumprojekta autori uzskata, ka var tikt atstāta iespēja iekasēt samērīgu maksu par šo pakalpojumu, kas segtu glāžu mazgāšanas izmaksas un darbaspēka izmaksas, kā arī uzņēmums varētu būt ieinteresēts piedāvāt papildu servisu, piemēram, ūdeni ar pievienotiem augļiem. Taču krāna ūdens izmaksas būtu lētākas un patērētājiem pieejamākas nekā ūdens pudelē.
Krāna ūdens brīva pieejamība ēdināšanas vietās veiksmīgi konkurētu ar saldināto dzērienu patēriņu, uzskata “Progresīvie”, uzsverot, ka ūdens kvalitāte arī Latvijā ir atbilstoša, šo ūdeni var brīvi lietot uzturā.
Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam projekts norāda, ka ūdens aizvietošana ar saldinātiem dzērieniem palīdzētu novērst aptaukošanās cēloņus. Ūdens piedāvāšana bez maksas vai par salīdzinoši zemāku maksu var mazināt saldināto dzērienu patēriņu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lasiet arī: Kremlis no ES uzņēmumiem nodokļos nopelnījis trīs miljardus eiro