Pēc trīs dienu atsevišķām sarunām ar abām pusēm ASV otrdien, 25.martā, panāca atsevišķus nolīgumus ar Ukrainu un Krieviju par uzbrukumu pārtraukšanu jūrā un arī apņēmās “izstrādāt pasākumus”, lai īstenotu iepriekš saskaņoto aizliegumu uzbrukt otras puses enerģētikas infrastruktūrai, un Vašingtona piekrita panākt dažu sankciju atcelšanu pret Maskavu pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka pamiers jūrā stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks atceltas vairākas sankcijas, ziņo “Reuters” un BBC.
Vašingtona paziņojumos par nolīgumiem, kas atjaunos svarīgu tirdzniecības ceļu, norādīja, ka visas puses turpinās darbu, lai panāktu “ilgstošu un noturīgu mieru”.
ASV amatpersonas Rijādā atsevišķi tiekas ar Maskavas un Kijivas pārstāvjiem. Abas delegācijas nav tikušās un ir paziņojušas, ka tieši arī nekad netiksies.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka vienošanās par uzbrukumu apturēšanu Melnajā jūrā ir solis pareizajā virzienā.
“Vēl ir pāragri teikt, ka tas darbosies, bet tās bija pareizās tikšanās, pareizie lēmumi, pareizie soļi,” viņš teica preses konferencē Kijivā. “Pēc šī neviens nevar pārmest Ukrainai, ka tā nevirzās uz ilgtspējīgu mieru,” viņš piebilda.
Taču neilgi pēc Vašingtonas paziņojuma Kremlis paziņoja, ka Melnās jūras pamiers nestāsies spēkā, kamēr netiks atceltas sankcijas Krievijas bankām, ražotājiem un eksportētājiem, kas iesaistīti starptautiskajā pārtikas un mēslošanas līdzekļu tirdzniecībā.
Krievijas pieprasītie pasākumi ietver attiecīgo banku atkārtotu pieslēgšanu maksājumu sistēmai “SwiftPay”, ierobežojumu atcelšanu pārtikas tirdzniecībā iesaistīto kuģu ar Krievijas karogu apkalpošanai, kā arī lauksaimniecības tehnikas un citu pārtikas ražošanai nepieciešamo preču piegādei.
No Baltā nama paziņojuma nebija skaidrs, kad nolīgumam jāstājas spēkā.
Jautāts par sankciju atcelšanu, Tramps žurnālistiem sacīja: “Mēs šobrīd domājam par visām šīm sankcijām. Mēs tās izskatām.”
Vašingtonas paziņojumā par ASV un Krievijas sarunām gan teikts, ka ASV “palīdzēs atjaunot Krievijas piekļuvi pasaules lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksporta tirgum”
Zelenskis to raksturoja kā “pozīciju vājināšanos”. Viņš arī sacīja, ka Ukraina pieprasīs papildu sankcijas pret Krieviju un lielāku militāro atbalstu no ASV puses, ja Maskava nepildīs savas saistības. “Mēs neuzticamies krieviem, bet mēs būsim konstruktīvi,” viņš sacīja.
Vēlāk savā nakts uzrunā ukraiņiem Zelenskis sacīja, ka viņa izpratnē pamiera līgumiem nav nepieciešama sankciju atcelšana, lai tie stātos spēkā, un tie stāsies spēkā nekavējoties, Kremļa paziņojumu nodēvējot par mēģinājumu “manipulēt” ar šiem līgumiem.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sacīja, ka “trešās valstis” varētu pārraudzīt vienošanās izpildi. Taču viņš brīdināja, ka Krievijas karakuģu kustība ārpus “Melnās jūras austrumu daļas” tiks uzskatīta par vienošanās pārkāpumu un “draudiem Ukrainas nacionālajai drošībai”.
“Šādā gadījumā Ukrainai būs visas tiesības izmantot tiesības uz pašaizsardzību,” viņš piebilda.
BNN jau ziņoja, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien sacīja, ka Krievijai būs nepieciešamas garantijas, ko varētu sniegt Vašingtona pavēlot Zelenskim ievērot vienošanos.
Dažas stundas pēc paziņojumiem gan Krievija, gan Ukraina apsūdzēja viena otru par dronu uzbrukumiem, taču netika saņemti tūlītēji ziņojumi par triecieniem Melnās jūras vai enerģētikas objektiem.
Ja šie līgumi tiks izpildīti, tie varētu būt pirmais nozīmīgais solis ceļā uz Trampa mērķi panākt plašāku pamieru karā Ukrainā, ko Krievija uzsāka pirms trim gadiem.
“Mēs esam panākuši lielu progresu,” otrdien žurnālistiem sacīja Tramps, vienlaikus piebilstot, ka sarunās starp abām pusēm valda “milzīgs naidīgums”.
Tikmēr Tramps intervijā “Newsmax” atzina, ka Krievija, iespējams, cenšas novilcināt kara izbeigšanu.
Lasiet arī: Krievija saka, ka parakstīs Melnās jūras pamiera līgumu, ja ASV liks Zelenskim to ievērot
