Kulbergs: Trūkst vienotu darba kritēriju auto servisu sertificēšanai

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Viņš pauž, ka šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš.

 «Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro,» norāda deputāts.

Kulbergs pauž, ka daudzu gadu garumā nozare ir attīstījusies haotiski, un, vadoties pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) 2020.gada datiem, 0,4% nozarē strādājošo uzņēmumu nomaksājuši 48% no nozares nodokļiem.

Viņš uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

 «Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām.

Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā,» norāda Kulbergs,

paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Viņš skaidro, ka ir trīs veidu automašīnu servisi – tādi, kas strādā oficiāli, tādi, kas cenšas strādāt oficiāli un izdzīvot, un tādi, kas apzināti un principiāli nespēlē pēc noteikumiem.

 «Šī brīža tirgus situācija nozarē ir tāda, ka tiem, kas vēlas strādāt oficiāli un sākt biznesu, faktiski izdzīvot ir neiespējami,» pauž Kulbergs, piebilstot, ka tikai valstiskā līmenī sakārtojot nozari, ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas apmērus nozarē, kā arī samazināt negodīgu konkurenci. 

Kulbergs uzsver, ka tas attiecas arī uz valsts iepirkumiem, kur uz vienādiem nosacījumiem ar godīgiem tirgus dalībniekiem šobrīd startē arī auto servisi, kas  «apzog valsti», maksājot darbiniekiem minimālo algu, oficiāli starpību piemaksājot  «aploksnē» un norēķinu klientiem pieprasot skaidrā naudā, tādējādi mākslīgi kropļojot tirgu uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma rēķina.

 «Līdz ar to valsts pati veicina gan negodīgu konkurenci, gan arī ēnu ekonomikas attīstību nozarē,» pauž deputāts.

Tāpat Kulbergs uzskata, ka nepieciešama diskusija par risinājumiem nozares sakārtošanai un ir jābūt vienotiem standartiem auto servisiem, kas izstrādāti un tiek kontrolēti valsts institūciju līmenī. Atbilstoši šiem kritērijiem auto servisus varētu sertificēt un tiem servisiem, kas sertifikācijas procedūru neizietu, būtu zināmi ierobežojumi.

Par šo kritēriju izstrādi, nozares uzraudzību un sertifikāciju atbildīga varētu būt Ekonomikas ministrija vai Satiksmes ministrija.

Lasiet arī:Igaunija pievienojas prasībai liegt Krievijas sportistiem dalību olimpiādē

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas