Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Priekšnosacījums pieejamam pakalpojumam ir kvalificēti sociālā darba veicēji, norāda labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Ministre uzsver, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domas plāniem samazināt sociālo darbinieku skaitu, lai ietaupītu līdzekļus pašvaldības budžetā.
Siliņas ieskatā rodas jautājums – kā labā un kādam mērķim strādā Rēzeknes dome?
BNN jau vēstīja, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai budžetā visu izdevu segšanai pietrūkst aptuveni 3 miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība plāno samazināt darbinieku skaitu pašvaldības iestādēs, tostarp, arī Sociālajā dienestā.
Plānots, ka dienestā varētu tikt samazinātas 15 slodzes, taču pašlaik dažas no vietām jau ir vakantas, līdz ar to reāli atlaisti tiks desmit cilvēki.
“Katrā pašvaldībā ir jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Rēzeknes valstspilsētā 2022.gadā bija 26 481 iedzīvotāji un tikai 17 sociālie darbinieki un 3 sociālie rehabilitētāji, kas nozīmē, ka likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta,”skaidro Siliņa un piebilst, ka “Rēzeknes domes iecere samazināt sociālā darba veicējusi ir ne tikai tuvredzīga, bet arī bezatbildīga”.
Ministres ieskatā, šāda pašvaldības rīcība ir pretrunā gan ar iedzīvotāju vajadzībām, gan arī ar sociālās politikas pamatnostādnēm, kas paredz sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un sociālo atbalstu sabiedrības neaizsargātākajai daļai.
“Šī krīze pašvaldībā visu pirms atsauksies uz iedzīvotāju neaizsargātāko daļu. Un tas ir pašvaldības pienākums to risināt prioritāri,” uzsver Siliņa.
Siliņa skaidro, ka kvalitatīva sociālā darba īstenošanai un sociālo pakalpojumu attīstībai galvenā loma ir tieši cilvēkresursiem. Vienlaikus viena no Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm ir darbinieku piesaistīšana, sagatavošana, prasmju pilnveide, darbinieku motivēšana un noturēšana sociālo pakalpojumu nozarē.
Ministre norāda, ka par darbinieku trūkumu publiski ir runājis Gunārs Arbidāns, Rēzeknes Sociālajā dienesta, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, mājas aprūpi, dienas centru pakalpojumus, patversmes un naktspatversmes pakalpojumu, u.c., vadītājs. Viņš aicināja palielināt darbinieku skaitu.
“Taču Rēzeknes domes vadības neizdarības dēļ pilsēta ir nonākusi finanšu grūtībās un darbinieku skaita palielinājuma vietā, to plānots samazināt budžeta optimizācijas ietvaros. Un ir skaidrs – tas ir ceļš uz nepieejamu, nekvalitatīvu pakalpojumu, kas visdrīzāk rezultēsies sociālo pakalpojumu krīzē,” spriež Siliņa.
Viņasprāt, līdztekus arī nepietiekamais sociālā darba veicēju skaits rada papildu noslodzi palikušajiem, būtībā garantējot šiem cilvēkiem “izdegšanu”, kas arī negatīvi ietekmē sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un savlaicīgumu.
“Ir nepieļaujami jau tā nozarē trūkstošo darbinieku skaita vēl lielāka samazināšana! Aicinu Rēzeknes pašvaldības domi, lemjot par rīcības plānu pilsētas finansiālās situācijas uzlabošanai, ievērot normatīvajos aktos noteikto un rūpēties par pietiekamu Sociālā dienesta darbinieku skaitu un darba kvalitāti, jo ieguldījums cilvēkos ir investīcija pašvaldības un visas Latvijas izaugsmē,” pauž Siliņa.
Lasiet arī: Rēzeknes pašvaldība plāno darbinieku atlaišanu, lai “aizlāpītu caurumu” budžetā