“Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu?”, mediju relīzē par situāciju darba tirgū retoriski vaicā Ekonomikas ministrija (EM). Tā prognozē, ka valstī palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, rūkot vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvaram.
Ministrijas atbilde uz pašas uzdoto jautājumu, pārstāstot valdības sludināto prioritāti: tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū. Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, savukārt samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits.
“Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir darbaspēka pieejamības risinājumi.
Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām,
kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” relīzē skaidro ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
“Ko studēt jauniešiem, lai nākotnē pelnītu vairāk?”, turpina vaicāt EM, un pati atbild: saskaņā ar ministrijas jaunākajām darba tirgus prognozēm, būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs.
Augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums 2030.gadā var pārsniegt 9 tūkstošus darbinieku. Savukārt
darbaspēka nepietiekamība ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt gandrīz 70 tūkstošus darbinieku.
Īpaši izteikts darbaspēka trūkums var veidoties pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanas virzienos.
Grūtības atrast darbu varētu būt cilvēkiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. EM prognozē, ka šādas kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums līdz 2030.gadam varētu sasniegt gandrīz 96 tūkstošos. Tāpat problēmas atrast darbu varētu būt augstākās kvalifikācijas speciālistiem ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitārās zinātnēs.
Attiecīgi būtiskākais jauno darbavietu pieaugums līdz 2030.gadam sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā.
Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040. gadam visvairāk jaunas darbavietas varētu būt profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem. Tāpat arī – veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar “sudraba ekonomiku” saistītiem pakalpojumiem.
Pēdējo gadu izaicinājumi – Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskās situācijas saasināšanās – atstājuši redzamas “pēdas” darba tirgū, jo nodarbināto skaits un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa jeb laika pirms pandēmijas un kara Ukrainā. Ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamība.
Kaut arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu.
Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau šogad tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā “dabiskajam līmenim” (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas, brīdina EM.
Lasiet arī: Akūtu darbaspēka trūkumu varam piedzīvot jau šogad
