Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos.
Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.
Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk, uzsver Latvijas Banka. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.
Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi paredz noteikt vispārējus finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī prasības kredītiestādēm attiecībā uz klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. Vispārējie finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi izstrādāti ar mērķi veicināt finanšu pakalpojumu sniegšanu klientam draudzīgā veidā, un tie būs jāievēro plašam kredītiestāžu lokam.
Ierosināts noteikt arī klātienes pakalpojumu maksas noteikšanas principus, ierobežojot kredītiestādes iespējas noteikt par klātienes pakalpojumu sniegšanu nesamērīgi augstu maksu nolūkā panākt klientu atteikšanos no šādu pakalpojumu izmantošanas.
Regulējums par klātienes pakalpojumu pieejamību būs attiecināms uz tām kredītiestādēm, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas
un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras klientu maksājumu kontu skaita un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoma ziņā lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” Latvijas filiāle.
Obligāto klātienes pakalpojumu tvērumā uzskaitīti tie sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju apzinātie klātienes pakalpojumi, kuri veido absolūti lielāko apjomu no kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietās šobrīd faktiski sniegtajiem klātienes pakalpojumiem un ikdienā klientiem (patērētājiem) var būt visbiežāk nepieciešami.
Obligāto klātienes pakalpojumu tvērumā iekļautas arī konsultācijas kreditēšanas, ieguldījumu pakalpojumu un ar uzkrājumiem saistītos jautājumos, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos un personām ar zemu digitālo vai finanšu pratību.
Minētajām četrām kredītiestādēm būs jānodrošina pastāvīga klātbūtne tajās pilsētās un novadu administratīvajos centros, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem, tostarp attālums līdz citai pilsētai, kurā jau tiek nodrošināta pastāvīga klātienes pakalpojumu sniegšana, klientu īpatsvars attiecīgajā pašvaldībā un pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits.
Savukārt tajās pilsētās un novadu administratīvajos centros, kur nebūs pienākuma nodrošināt pastāvīgu klātienes pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumi klātienē būs sniedzami pēc klienta pieprasījuma atbilstoši kredītiestādes izvēlētam klātienes pakalpojumu nodrošināšanas risinājumam, kas var būt, piemēram, mobilais klientu apkalpošanas punkts, kredītiestādes nolīgta ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas vieta vai tikšanās ar kredītiestādes vai tās nolīgta ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku iepriekš saskaņotā vietā un laikā, arī, ja nepieciešams, kombinējot vairākus šādus risinājumus dažādiem pakalpojumu veidiem. Attiecīgo nosacījumu piemērošanas metodoloģijas un robežvērtību noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai.
Kredītiestādēm būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami optimālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, tostarp šo prasību izpildi nodrošināt, balstoties uz ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem. Latvijas Banka prognozē, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī kredītiestāžu spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām.
Konsultējoties ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, aplēsts, ka vadošajām kredītiestādēm būtu nepieciešami 12 mēneši no Latvijas Bankas noteikumu izdošanas brīža, lai sagatavotos klātienes pakalpojumu tiesiskā regulējuma ieviešanai. Ņemot vērā minēto, priekšlikumi paredz, ka Latvijas Bankas noteikumi tiks izdoti līdz 2024.gada 1.decembrim, bet Kredītiestāžu likuma norma stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013.gada beigās Latvijā bija 319 kredītiestāžu nodrošinātu klientu apkalpošanas vietu, kurās klientiem tika sniegti finanšu pakalpojumi klātienes pakalpojumu formā, savukārt 2024.gada martā – tikai 72 šādas vietas. Aptuveni pusē no pašvaldībām nevienai no lielākajām kredītiestādēm nav savu pastāvīgo klientu apkalpošanas vietu.
Latvijas Bankas aplēses, kas balstītas uz plānotajām klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu noteikšanas kritēriju robežvērtībām, liecina par to, ka šo prasību piemērošanas rezultātā kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu skaits, ietverot arī mobilos punktus, Latvijā kopumā varētu pieaugt par trešdaļu.
Labi funkcionējošai finanšu nozarei ir nozīmīga loma tautsaimniecības attīstībā, uzsver Latvijas Banka. Viens no kritērijiem, kas raksturo labi funkcionējošu finanšu nozari, ir plaša finanšu pakalpojumu pieejamība. Plašs un diversificēts finanšu pakalpojumu klāsts ļauj uzņēmumiem un mājsaimniecībām atrast piemērotākos risinājumus investīciju finansēšanai un citām vajadzībām. Savukārt plaša finanšu pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām, arī ģeogrāfiskā dimensijā, veicina uzņēmumu un mājsaimniecību iekļaušanos tautsaimniecības apritē.