Vācijā – Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū – ir fiksēta tehniskā recesija: IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas. Eiropas lielvalsts piedzīvo kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi.
Risku pārvaldības kompānijas Coface eksperti kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, Vācijas ekonomikai prognozējot stagnāciju. Tai Latvijas rūpniecības daļai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP ir samazinājies par 0,3 procentiem, salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī tika reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020.gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi,
šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013.gada.
Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju 2022.gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas biroja datiem, sasniedza 1 432,9 miljonus eiro, savukārt šī gada pirmajā ceturksnī eksporta vērtība sasniegusi 355,13 miljonus eiro. Latvijas eksporta apmērs uz Vāciju 2022.gadā, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, ir pieaudzis par 19,67%.
“Gandrīz piekto daļu Latvijas eksporta uz Vāciju veido mēbeles, koks un koka izstrādājumi. Samazinoties privātajam patēriņam, šīs produkcijas ražotāji ir vieni no pirmajiem, kas cieš. No Latvijas uz Vāciju eksportē arī elektroiekārtas un mehāniku, ķīmiskās rūpniecības produkciju, minerālproduktus, transportlīdzekļu detaļas un pārtiku, tostarp piena produktus, tāpēc patēriņa kritums Latvijai tik nozīmīgajā tirgū skar lielu daļu Latvijas eksportētāju,“ skaidro Coface Baltics vadītājs Mindaugs Sventickis (Mindaugas Sventickas).
Vācieši mazāk pērk pārtiku un dzērienus, apģērbu un apavus, kā arī mēbeles
Vācijas IKP kritumu, kā norāda Coface ekonomisti, veicināja vairāki faktori. Galvenais no tiem ir privātais patēriņš, kas šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 1,2 procentiem (pēc cenu un sezonalitātes korekcijas), bet 2022.gada ceturtajā ceturksnī pat samazinājās 1,7% apmērā. Kā norāda ekonomisti, šis ir lielākais patēriņa kritums Vācijā kopš 1991. gada, neņemot vērā situāciju 2020.gada pandēmijas ierobežojumu laikā.
Galvenais iemesls patēriņa kritumam ir augstā inflācija un līdz ar to arī pirktspējas samazināšanās. 2023.gada pirmajā ceturksnī patēriņš būtiski samazinājās pārtikas un dzērienu, apģērbu un apavu, kā arī mēbeļu nozarē.
Turklāt būtiski kritās pieprasījums arī pēc vieglajiem automobiļiem,
ko līdz šī gada sākumam stimulēja arī dāsnie atbalsta mehānismi hibrīdauto un elektromobiļu iegādei.
Lai gan Coface eksperti atzīmē arī dažas pozitīvas pazīmes Vācijas ekonomikā, to potenciālā ietekme nav pietiekama, lai izteiktu optimistiskākas IKP pieauguma prognozes. Dati rāda, ka preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, nedaudz palielinājās par 0,4%, ko ietekmēja spēcīgais metālu nozares un plastmasas rūpniecības eksports. Tajā pašā laikā imports, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 0,9 procentiem, ko ietekmēja mazāks pieprasījums pēc degvielas un jēlnaftas, kā arī ķīmiskajiem produktiem.
Ar prognozēto ekonomikas atveseļošanos pietiks tikai stagnācijai
Pēc ekonomistu domām, Vācijas ekonomiku tuvākajos ceturkšņos apdraudēs vairāki faktori. Kaut gan valsts iedzīvotāju algas 2023.gada pirmajā ceturksnis bija vidēji par 9% lielākas nekā iepriekšējā periodā, šo pieaugumu “apēd” 8,2% inflācija. Nelielu optimismu vieš fakts, ka šī gada otrajā ceturksnī algas daļai nodarbināto pieaugs atkal – daļā uzņēmumu stājušies spēkā jauni koplīgumi, kas paredz 9,5% algas pieaugumu.
Tomēr pieaugums neskars visus strādājošos, tāpēc kopējais algu pieaugums Vācijā būs mazāks, un vidējā inflācija tiek prognozēta 5,5% apmērā (ar lejupejošu tendenci). Tā rezultātā Vācijas pirktspēja šī gada laikā nedaudz pieaugs. Tiesa, šādos apstākļos nav skaidrs, kā mainīsies patērētāju uzvedība – vai ekonomiskā nenoteiktība un inflācija mudinās vairāk ietaupīt un samazināt patēriņu.
Arī Vācijas ārējās tirdzniecības perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kamēr Eiropā pieprasījums lēnām pieaug, eksports uz Ķīnu, Vācijas lielāko tirdzniecības partneri, joprojām samazinās, pat pēc “nulles Covid” politikas beigām. Prognozes liecina, ka būs vajadzīgs laiks, līdz Vācijas automobiļu un mašīnu ražošanas uzņēmumi sajutīs Ķīnas ekonomikas atveseļošanos.
Līdz ar to Vācijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Lai gan ir sagaidāma pieticīga izaugsme, ar to, kā uzskata ekonomisti, pietiks tikai, lai turpmākajos ceturkšņos saglabātu Vācijas ekonomikas stagnāciju.
Lasiet arī: Vācija slēgs līgumu ar Ķīnas uzņēmumu par spīti drošības riskiem
