Lietuvas parlaments nesavāca pietiekamu balsu skaitu, lai aizliegtu mikroplastmasu kosmētikā un lēma gaidīt Eiropas Savienības regulējumu. Toties veikalos vairs nebūs pieejami bezmaksas plastmasas maisiņi, raksta Lietuvas medijs LRT.
Mikroplastmasa tiek plaši izmantota kosmētikā, neskatoties uz to, ka uz uzņēmumiem un valstu valdībām tiek izdarīts spiediens, lai vides labā aizliegtu mikroplastmasu. «Kosmētikā mikroplastmasas daļiņas tiek izmantotas kā fizisks attīrītājs. Piemēram, zobupastās, kā abrazīvs. Pati par sevi mikroplastmasa nenodara kaitējumu, bet tā uzkrājas, jo šie materiāli ir ķīmiski inerti un izturīgi,» stāstīja Albins Žilinsks (Albinas Žilinskas), Viļņas Universitātes profesors.
Daļa no Lietuvas Seima pārstāvjiem piedāvāja aizliegt mikroplastmasu kosmētikā, tomēr vairākums bija atturīgi, un nolemts gaidīt Eiropas Sevienības regulējumu mikroplastmasu jautājumā. Arī kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražotāji atzīst, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, bet tās prasīs laiku.
«Ja mēs jau šodien aizliegtu mikroplastmasu, mums vairs nebūtu šķidro bāžu grimam, skropstu tušu vai nagu laku, un mikroplastmasas aizstāšana prasa inovācijas,» sacīja Dermofactorius vadītāja Egle Vaitiekūnaite-Šuškiene (Eglė Vaitiekūnaitė-Šiuškienė). Kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražotāju asociācijas pārstāve Natālija Liškauskiene (Natalija Liškauskienė) piebilda: «Analogu atrašana, produktu izstrāde un izpēte paņem laiku. Šobrīd tiek lēsts, ka šis laiks ir līdz pat desmit gadiem. Ja mēs samazināsim pārejas periodu, var sagaidīt, ka būs brīdis, kad drošāk ir iegādāties produktus ar mikroplastmasu, nevis tos, kur tās nav.»
No 2023.gada jūlija Lietuvas veikalos vairs nebūs pieejami bezmaksas vienreizlietojamie plastmasas maisiņi. Parlaments lēma, ka pircējiem par katru maisiņu būs jāmaksā divi eirocenti. Izņēmums būs maisiņi, kuros iepakotas zivis, gaļa vai gaļas produkti.
«Cenas ceļas nepārtraukti, visi ir no tā noguruši, un jebkuras papildus izmaksas pircējiem ir ļoti sāpīgs jautājums,» norāda veikala Pas Katiną vadītāja Silvija Katinaite (Silvija Katinaitė). Tomēr pircēji norāda, ka papildus izmaksas nemudinās atteikties no plastmasas maisiņiem – galu galā, produkti kaut kur ir jāliek. «Tā nav tāda summa, kas liktu atturēties no maisiņa lietošanas,» teica kāds LRT uzrunātais pircējs. Kāds cits norādīja, ka labāk būtu, ja plastmasas maisiņu vietā būtu papīra maisiņi.
Lielveikalu ķēdes Norfa vadītājs Daiņus Dundulis (Dainius Dundulis) uzskata, ka daudz lielāka problēma ir nesamērīgais iepakojuma daudzums: «Kad pārdodam konfektes, katra ir iepakota. Katras desmit konfektes atkal tiek iepakotas, un desmit paciņas atkal tiek iepakotas vienā lielākā iepakojumā. Iespējams, ir nepieciešami ierobežojumi iepakojuma daudzumam uz vienu kilogramu produkta.» Nevalstiskā organizācija Žiedinė Ekonomika gan norāda, ka aizliegums nepieciešams, jo maisiņu radītais kaitējums videi ietekmē visus, un šis ir tikai pirmais solis vides uzlabošanai.
Vides jautājumu pētnieki uzskata, ka plastmasas atkritumu daudzums, kas nonāk okeānos, līdz 2040.gadam būs dubultojies.
