Latvijas veselības aprūpes nozare cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, un to neatrisinās neviena reforma, trešdien, 1.martā tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēruši Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji, tādējādi oponējot premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kurš ir paziņojis, ka «vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudu sistēmā».
Uzklausot nozares pārstāvju redzējumu par sistemātiskajām problēmām Latvijas veselības aprūpē, kas veidojušās gadu no gadu un šobrīd sasniegušas kritisku punktu, Valsts prezidents norādīja, ka vienlaikus ar nepieciešamību pēc papildu finansējuma būtiski arī strādāt pie reformām, kas ilgtermiņā stiprinātu medicīnas personāla kapacitāti un Latvijas iedzīvotāju veselību, informē Prezidenta preses dienests.
«Veselības atalgojuma sistēmai ir jābūt caurspīdīgai, loģiskai un taisnīgai.
Slimnīcu tīklam jābūt mūsdienīgam un optimizētam. Tās ir reformas, kuru nepieciešamību apzinās visi, arī veselības nozarē strādājošie. Tāpat pakāpeniski, bet atbildīgi un noteikti jāceļ finansējums veselības nozarei, jo gan indivīds atsevišķi, gan sabiedrība kopumā saprot, ka veselība ir svarīga prioritāte,» uzsvēris Levits.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece sarunā paudusi viedokli, ka Latvijas veselības aprūpe, iespējams, esot piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare valstī, bet vairāk to varbūt bijis vien izglītībā. Turklāt tas esot darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas un neviena no tām neesot devusi jūtamu rezultātu.
Patlaban veselības aprūpes pieejamība joprojām samazinās, uzskata Aizsilniece, kura ir pārliecināta, ka Latvija «strauji dodas maksas veselības aprūpes virzienā».
Pēc viņas paustā, Latvijā invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 000 cilvēku, un iemesls tam esot savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība.
«Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā.
Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādējādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt,» teikusi Aizsilniece.
Mediķu organizāciju vērtējumā, Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023.gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Igaunijā pašlaik veselības aprūpei tiekot atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Samazinājums esot arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022.gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024.gadā. Budžeta veidotāji ir atzīmējuši, ka no veselības aprūpes finansējuma ir izņemtas vērienīgās piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo infekcija zaudē aktualitāti.
Kā klāsta mediķu organizācijas, saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas esot ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un esot trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinoši Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji esot 2000 līdz 2200 eiro.
Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei – aptuveni 15% no visiem izdevumiem.
LĀB pārmet, ka ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā ir 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro, kamēr Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme esot 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Organizācijas piesauc arī par Latviju ekonomiski krietni attīstītākas valstis, kur kopumā algas ir ievērojami lielākas – Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņemot no 7000 līdz 10 000 eiro, bet Vācijā – no 7000 līdz 8500 eiro.
LJĀA valdes priekšsēdētājs uzskata, ka zemais nozares finansējums novedis pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Šobrīd Latvijā trūkstot gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla, savukārt paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē esot nepietiekama. Saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju, 25% jauno speciālistu pašlaik nopietni apsverot iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur.
Šilovs atzīmēja, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet divas trešdaļas ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā.
Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem esot 3,3 ārsti, bet Lietuvā – pieci. Latvijā esot 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, bet Lietuvā – 9,4 – un Igaunijā – 6,6. Patlaban Latvijā trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu.
Lasiet arī:SM no budžeta atvēlējusi 261 miljons eiro uzlabojumiem sabiedriskajā transportā