NATO lēmusi vēl uz gadu pagarināt alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga (Jens Stoltenberg) pilnvaru termiņu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Tādējādi alianse nolēmusi uzticēties pieredzējušam un uzticamam vadītājam tā vietā, lai meklētu kādu citu kandidātu laikā, kad pie tās namdurvīm plosās karš.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs vada transatlantisko organizāciju kopš 2014.gada, un viņa termiņš amatā līdz šim jau ir pagarināts trīs reizes. Alianses dalībvalstu lēmums nozīmē, ka tiks turpināts iesāktais, kamēr 31 NATO valsts cenšas atrast šauro vidusceļu starp palīdzības sniegšanu Ukrainai un izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar agresorvalsti Krieviju.
64 gadus vecais Stoltenbergs tiek uzskatīts par stabilu līderi un pacietīgu kompromisu meklētāju.
Mikroblogošanas vietnē Twitter publicētajā ierakstā Stoltenbergs norādījis, ka ir pagodināts par dalībvalstu lēmumu: “Transatlantiskā saikne starp Eiropu un Ziemeļameriku ir nodrošinājusi mūsu brīvību un drošību gandrīz 75 gadus, un vēl bīstamākā pasaulē mūsu alianse ir vēl svarīgāka nekā jebkad.”
Viņa nākamajos uzdevumos ietilpst arī NATO spēku transformācija, lai koncentrētu uzmanību uz iespējamiem Krievijas uzbrukumiem. Vairākas desmitgades alianse vairāk darbojās ārpus tās robežām, piemēram, Afganistānā un Balkānos.
Tāpat Stoltenbergam būs jārisina jautājums par NATO iesaisti norisēs Āzijā.
ASV vēlas, lai alianse ieņem nopietnāku pozīciju, stājoties pretī Ķīnai, savukārt citi, piemēram, Francija, uzskata, ka NATO ir jāturpina darboties Ziemeļatlantijas reģionā.
Diplomāti un pētnieki uzsvēruši Stoltenberga spēju uzturēt NATO vienotību Ukrainas jautājumā, saglabājot līdzsvaru starp tiem, kas pieprasa maksimālu atbalstu Kijivai un tiem, kas vēlas būt piesardzīgi.
Bijusī NATO amatpersona, tagad Četema nama domnīcas pārstāvis Džeimijs Šī (Jamie Shea) sacīja: “NATO dalībvalstis diezgan loģiski secinājušas, ka labākais ģenerālsekretārs, kas pieejams, ir tas, kurš viņiem jau ir. Pieredze, jo īpaši šajā pārbaudījumu pilnajā laikā, ir ļoti nozīmīga.”
