NATO dalībvalstis arvien vairāk atbalsta Ukrainas pievienošanos aliansei vienkāršotā ceļā bez daudzgadu rīcības plāna, un tādu ierosinājumu oficiāli varētu apstiprināt jūlija vidū gaidāmajā NATO samitā Viļņā, liecina izdevuma Politico rīcībā esošā informācija.
Kāds augsta ranga Austrumeiropas diplomāts Politico teica, ka priekšlikums par daudzgadu rīcības plāna atcelšanu, “ir labs, ja tāds tiks ierosināts, un mēs to atbalstītu”.
Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss bija optimistisks.
Ir arvien vairāk pazīmju, ka visi varēs par to vienoties. Es tam būtu atvērts,” teica Pistorisoss.
Tikmēr kāds Ziemeļvalstu diplomāts uzsvēra, ka daudzgadu rīcības plāna atcelšana “varētu būt” viena no vairākām politiskās paketes sastāvdaļām, kas Ukrainai tiks piedāvāta Viļņas samitā līdzās “iespējamām divpusējām drošības garantijām”. Diplomāts piebilda, ka “diskusijas sāksies nākamnedēļ”.
Tomēr, kā norāda Politico, ir arī šķēršļi. NATO austrumu flanga dalībvalstis vēlas, lai Ukrainai būtu skaidrs ceļš uz dalību NATO pēc kara.
Taču citas Eiropas valstis baidās, ka daudzgadu rīcības plāna atcelšana vēl vairāk sadusmotu Krieviju, kas varētu saasināt karu un apgrūtināt attiecību atjaunošanu ar Maskavu pēc kara.
Daļa Centrālā un Austrumu flanga sabiedroto pirms Viļņas samita vēlētos skaidrāku politisku vēstījumu Ukrainai. “Tas ir viens no svarīgiem soļiem šajā procesā, bet ne vienīgais,” piektdien sacīja kāds augsta ranga Centrāleiropas diplomāts.
Kāda NATO amatpersona sacīja, ka lēmumus samitā Viļņā apgrūtinās Ungārijas un Turcijas pozīcija.
Vienlaikus vairākas amatpersonas “Politico” uzsvēra, ka alianse kopumā ir atvērta tāda pieejai. Piemēram, kāds augsta ranga Rietumeiropas diplomāts pauda cerību, ka sabiedrotie būs apmierināti ar atteikšanos no daudzgadu rīcības plāna. Kā pauda diplomāts, Vašingtona “apzinās pārvaldības problēmas” un tam “vajadzētu visus nomierināt”.
Cita kādas NATO valsts amatpersona izdevumam teica, ka iecerei atteikties no daudzgadu rīcības plāna Ukrainai “ir atbalsts, tomēr tas vēl tiek apspriests”.
Ukraina jau gadiem ilgi bez rezultāta ir centusies panākt daudzgadu rīcības plāna dalībai NATO pieņemšanu. Šo jautājumu cita starpā ir apturējusi prokrieviskā Ungārija, kas kopumā nav ieinteresēta Ukrainas dalībā aliansē.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 16. jūnijā ierosināja sabiedrotajiem vienoties, ka Ukraina varētu pievienoties NATO pēc kara, neizpildot dalības rīcības plānu. Arī ASV prezidents Džo Baidens ir paudis atbalstu tādai procedūrai.
Par šo jautājumu plānots lemt 11.-12.jūlijā NATO samitā Viļņā, uz kuru uzaicināta arī Ukrainas delegācija.
Lasiet arī: Latvijā izvietos Leopard 2 tankus