It kā jau mums tāpat raizes nesagādātu sausuma posts vai pašmāju visvaldošāko politiķu akrobātika, cenšoties izplest valdību tik plaši kā ermoņikas! Nē, savu artavu piemet arī Eiropas Centrālā banka, ne tikai atkal paaugstinot savu bāzes procentlikmi, bet “mīļi” apsolot drīzumā atkal atgriezties pie šī jautājuma.
Īpaši sāpīga ziņa, tā, protams, ir cilvēkiem ar kredītiem. Ne velti ceturtdien par viņiem – un tiem, kuri lielo procentu dēļ “iesaldē” sapni par savu (vai ērtāku) mājokli – liekulīgas “tautas žēlotāju” asariņas tika notrauktas arī Saeimas tribīnē. Taču šis ECB lēmums, tāpat kā jebkura ekonomiskā “medicīna”, tieši vai pastarpināti skars mūs visus. Tiesa, zinot Kristīni Lagardu kā lietpratīgu un nesatricināmu tehnokrāti – šī vārda labākajā nozīmē! –, nākas vien izmisīgi paļauties uz tik skarbu risinājumu inflācijas savaldīšanā.
Diez vai viss, ko Ainārs Šlesers un Aleksejs Rosļikovs cerēja no Saeimas ārkārtas sēdes, būtu vien iespēja izņirgāties par valdību un izrādīt tiešraides vērotājiem savus košos hūdijus jeb kapučdžemperus. Ne arī Progresīvie, kuri neuzticības balsojumā vēlreiz demonstratīvi metās vienā barā ar viņu frakcijām un ZZS. Kādā sirds kaktiņā gailēja cerībiņa, ka Jaunā Vienotība izmantos tik ekstravagantu veidu – balsot pret savu premjeru, – lai atbrīvotos no tagadējiem, vismaz ārēji, nesatricināmajiem koalīcijas partneriem.
Bija daudz drošāki laiki, kad mēs “signālus” no Vašingtonas uztvērām daudz konsekventāk, skaudri apzinoties spītības cenu: mecenātiskā AB LV banka aizvērās un vairs neatvērās, “banku kapitālremonta” ceļu rullis pārbrauca pāri mūsu tautsaimniecībai, Ventspils osta “aizvērās un atvērās”. Tā vajadzēja, sakodām zobus. Tagad Krišjānis Kariņš izrāda savas iedomas, ka “daži ir vienlīdzīgāki”, aicinot valdībā ZZS. Tā savu nabassaiti ar Magņitska sarakstā iekļauto Aivaru Lembergu nevis sarauj, bet ar to dižojās. Vai mēs varam sev atļauties premjeru, kurš “arī ar vienu kāju” būtu šajā sarakstā?
Taču Eiropas Savienības Tiesai pretim vajadzēja stāties, un Valsts prezidents kopā ar Tieslietu ministriju savu apņemšanos izpildīja – dažādu uzņēmumu patiesie labuma guvēji nevarēs slēpties aiz “zicīpašniekiem”.
Lai atvaino kolēģi, bet NEPL izvirzītās apsūdzības cenzūrā pārāk izskatās pēc “vēlmju domāšanas” un vētras pīļu dīķī. Vai tikai visas problēmas sakne nav rodama padomes priekšsēdētāja Ivara Āboliņa neslēptajā tuvībā Nacionālajai apvienībai un draudzībā (vismaz agrākā) ar Ogres novada patvaldībnieku Egilu Helmani? “Nav mūsējais!”
BNN sniedz apkopojumu par nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Inflācija nepadodas, Kaitina sabiedroto, Neģēlīgs sausums, Bez paslēpēm, Bezrūpīgās pagātnes atbalss, “Palīgā, cenzūra!”, Cerēja ko vairāk, Bija labāk necelt? un Balso vai krīti!.
INFLĀCIJA NEPADODAS
ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4%
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.
Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā ECB padome norāda, ka inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka inflācija joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta.
Vairāk uzziniet šeit.
KAITINA SABIEDROTO
Kāpēc Kariņš grib ievilkt valdībā ar ASV sankcionētu politiķi saistītu partiju?
Amerikā dzimušais Latvijas premjers Arturs Krišjānis Kariņš apsver iespēju veidot koalīciju ar partiju apvienību “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS), kurā ietilpst par noziedzīgiem nodarījumiem tiesātais, pērn no apcietinājuma pret ievērojamu drošības naudu atbrīvotais bijušais Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs.
Lembergs pirms dažiem gadiem NATO nosauca par okupācijas karaspēku, bet pret sevi vērstās ASV sankcijas – par atbilstošām Ziemeļkorejas standartiem.
Vairāk uzziniet šeit.
NEĢĒLĪGS SAUSUMS
Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā
Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā, intervijā Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos.
Vairāk uzziniet šeit.
BEZ PASLĒPĒM
Latvijā nenoslepenos patiesā labuma guvējus
Izvērtējot pērnā gada Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, liecina Tieslietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums valdībā.
Ministrijas eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim – bez nepieciešamības pierādīt viņa leģitīmo interesi.
Vairāk uzziniet šeit.
BEZRŪPĪGĀS PAGĀTNES ATBALSS
KP par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem
Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī sodīja trīs uzņēmumus – AS A.C.B, AS Ceļu pārvalde, kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošo SIA Strabag –, trešdien, 14.jūnijā, preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem kopumā piemērojusi 4 451 649,77 eiro sodu.
Vairāk uzziniet šeit.
“PALĪGĀ, CENZŪRA!”
Mediju organizācijas pieprasa Saeimai atsaukt NEPLP
Septiņas ar mediju darbu saistītas Latvijas nevalstiskās organizācijas kopīgā iesniegumā Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei izsaka neuzticību Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Savukārt tās locekļi apstrīd sev izvirzītās pretenzijas.
“Daudzus aicinājumā ietvertos apgalvojumus vispār ir neiespējami komentēt, taču atbildēsim uz to, ko varam.”
Vairāk uzziniet šeit.
CERĒJA KO VAIRĀK
Kariņš iztur neuzticības balsojumu
Deputāti ceturtdien, 15.jūnijā nobalsoja pret opozīcijas politiķu virzīto priekšlikumu izteikt neuzticību Ministru prezidenta Krišjānim Kariņam (JV).
“Par” nobalsoja 42, pret nobalsoja 53 deputāti. Iepriekš ZZS un Progresīvo partijas pārstāvji ziņu portālam Delfi norādīja, ka plāno atbalstīt LPV un Stabilitātei rosināto priekšlikumu par premjera demisiju.
Vairāk uzziniet šeit.
BIJA LABĀK NECELT?
BNN pēta | Lietuvā pieņemti grozījumi pabalstu sistēmā; lielākā daļa tos uzskata par “pilienu jūrā”
Pēc tam, kad Lietuvas parlaments ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja grozījumus slimības un maternitātes pabalstu sistēmā, sagaidāms, ka pieaugs motivācija turpināt darba gaitas, kamēr tiek audzināti bērni.
Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) informēja, ka periods, kurā tiek piešķirts slimības pabalsts, rūpējoties par slimu radinieku, tostarp bērnu, tiks pagarināts
Vairāk uzziniet šeit.
BALSO VAI KRĪTI!
Igaunijas valdībai izdodas koriģēt bērnu pabalstus
Trešdien, 14. jūnijā, Igaunijas Valsts dome (Riigikogu) pēc ilgākas tās pozīcijas un opozīcijas stīvēšanās pieņēma grozījumus likumā, kas “samazina” pabalstus daudzbērnu ģimenēm. Šīs izmaiņas tika panāktas, tās pārvēršot par uzticības balsojumu reformistes Kajas Kallasas (Kaja Kallas) pavisam jaunajai valdībai.
Par balsoja 56 deputāti no valdošās koalīcijas, pret – 37 opozīcijas deputāti. [Pavisam Rīgikogu ir 101 deputāts.]
Vairāk uzziniet šeit.
