Premjerministre sacīja, ka aizsardzības nodokļi jāmaksā pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, un pauda šaubas, vai “litvinisma” jēdziens būtu kriminalizējams.
Ārlietu ministrs pasniedz valsts apbalvojumu ASV vēsturniekam
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš piektdien, 22.martā, atradās vizītē ASV, ceturtdien pasniedza Lietuvas valsts apbalvojumu Jeila universitātes vēstures profesoram Timotijam Snaideram (Timothy Snyder). Landsberģis un Snaiders pārrunāja “reģionālās drošības jautājumus un nepieciešamību turpināt un palielināt atbalstu Ukrainai”, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā presei.
Prezidents atsakās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar izmeklēšanu par trauksmes cēlāja ziņojumu
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) piektdien, 22.martā, paziņoja, ka ir nolēmis neatbildēt uz jautājumiem, kurus viņam rakstiski uzdeva parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar bijušā Valsts drošības departamenta (VDD) darbinieka trauksmes celšanas ziņojumu. Pēc Nausēdas preses pārstāvja Rida Jasuļona (Ridas Jasiulionis) teiktā, prezidents nolēmis “netraucēt parlamentāriešus ar papildu darbu”, jo komisijas vadītājs Vītauts Bakss (Vytautas Bakas) jau esot paziņojis, ka viņam esot “atbildes uz galvenajiem jautājumiem”. Tomēr Bakss apgalvo, ka Nausēdas atteikšanās atbildēt uz jautājumiem būtu jāuzskata par likuma pārkāpumu. Komisija izskata bijušā VSD darbinieka Toma Gaiļusa (Tomas Gailius) trauksmes celšanas ziņojumu par izlūkdienesta vadītāja rīcību, 2019.gadā pārbaudot toreizējā prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas tuvākos. Komisija izmeklē Gaiļusa apgalvojumus par iespējamu nelikumīgu informācijas vākšanu par Nausēdas atbalstītājiem un personālu, iespējamu nelikumīgu ietekmi uz izlūkošanas darbībām, iespējamu iejaukšanos 2019.gada prezidenta vēlēšanu procesā, iespējamu nelikumīgu atbalstu kampaņai, iespējamiem ziņotāja tiesību pārkāpumiem un iespējamu nelikumīgu ietekmi, nosakot sankcijas Baltkrievijai.
Seims izvirza mērķi no 2025.gada palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP
Lietuvas Seims ceturtdien, 21.martā, apstiprināja valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanas un attīstības programmu, kurā cita starpā paredzēts no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt vismaz 3% no IKP. Tā tika pieņemta ar 95 balsīm par, vienu pret un desmit deputātiem atturoties. Programma paredz Aizsardzības ministrijai nākamgad piešķirt 2,38 miljardus eiro, 2026.gadā – 2,5 miljardus eiro, 2027.gadā – 2,6 miljardus eiro, bet 2030.gadā – 2,84 miljardus eiro. Opozīcijā esošās partijas līderis Andrjus Mazuronis (Andrius Mazuronis) sacīja, ka programmā nevar iekļaut jautājumus, par kuriem nav vienprātības starp parlamentā pārstāvētajām partijām, piemēram, par vispārēju iesaukšanu armijā un aizsardzībai atvēlētajiem 3% no IKP. Parlamentārās Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs un premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) aizsardzības ministra amata kandidāts Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja, ka ir pārsteigts par kritiku attiecībā uz vispārējās iesaukšanas jautājumu.
Premjerministre apšauba, ka Kriminālkodeksā būtu jāiekļauj litvinisma jēdziens
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte šaubās, vai Krimināllikumā būtu jāiekļauj jēdziens “litvinisms”. “Es nezinu, vai vārds “litvinisms” būtu jāiekļauj Kriminālkodeksā, jo man šķiet, ka mēs ļoti ilgi diskutētu par to, ko tas īsti nozīmē. Mūsu Kriminālkodeksā nevajadzētu būt šādiem atvērtiem jēdzieniem,” ceturtdien, 21.martā, Seimā žurnālistiem sacīja premjere. Viņa izteica šīs piezīmes pēc izlūkdienestu ziņām, ka politiķi un sabiedrībā pazīstamas personas pēdējā laikā sākušas saņemt aizvien vairāk e-pastus ar draudiem no grupām, kas Lietuvā it kā sludina litvinisma ideoloģiju. Tomēr Valsts drošības departaments uzsver, ka valstī nav organizētu prolitvinisma grupējumu, kas varētu radīt draudus Lietuvai. Izlūkdienesti apgalvo, ka Baltkrievijas izlūkdienesti cenšas vervēt diasporas pārstāvjus Lietuvā, no kuriem daži “popularizē radikālas politiskās ideoloģijas, piemēram, litvinismu, kas ir radikāls baltkrievu šovinisma atzars”. Ziņojumā teikts, ka “litvinisms noliedz Lietuvas Lielhercogistes kņazu baltu izcelsmi un apšauba Lietuvas Republikas tiesības uz Viļņas reģionu”.
Lietuva starp valstīm, kas lūdz ES aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu
Lietuva kopā ar Latviju, Igauniju, Poliju, Poliju un Čehiju aicina Eiropas Komisiju aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Eiropas Savienībā (ES). Šo valstu lauksaimniecības ministru kopīgo aicinājumu ierosināja Lietuva, trešdien, 20.martā, paziņoja Lauksaimniecības ministrija. Apvienotajā aicinājumā teikts, ka blokam ir svarīgi aizsargāt ES tirgu no graudiem, kas, iespējams, ir nozagti no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā. Ministri uzsver, ka Kremlis savu karu Ukrainā finansē ar peļņu, kas gūta no graudu eksporta, norādot, ka cita starpā Krievijas graudi rada spiedienu uz ES iekšējo tirgu un tieši konkurē ar ES lauksaimnieku produkciju.
Lietuva apstiprina 35 miljonus eiro Čehijas iniciatīvai iegādāties munīciju Ukrainai
Lietuvas valdība trešdien, 20.martā, apstiprināja 35 miljonus eiro Čehijas vadītajai daudznacionālajai iniciatīvai munīcijas iegādei un nosūtīšanai Ukrainai. Līdzekļi piešķirti no valsts aizdevumiem Aizsardzības ministrijas izdevumiem, kas saistīti ar dalību starptautiskās palīdzības iniciatīvās Ukrainai, teikts valdības paziņojumā presei. Pēc premjerministres Ingrīdas Šimonītes teiktā, Ukrainai ir griba un spēja aizstāvēt savu un Eiropas brīvību, “taču tā saskaras ar ievērojamu munīcijas trūkumu, tāpēc šī iniciatīva ir steidzami nepieciešama”. Lietuva savu dalību iniciatīvā apstiprināja marta sākumā.
Valdība piešķir 320 000 eiro juridiskajiem pakalpojumiem strīdā ar “Belaruskali”
Lietuvas valdība otrdien, 19.martā, piešķīra 320 000 eiro juridiskajiem pakalpojumiem strīdā ar Baltkrievijas minerālmēslu ražošanas gigantu “Belaruskali”. Valdību šajā lietā pārstāv advokātu birojs “Ellex Valiūnas”. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavoto rezolūcijas projektu līdzekļi piešķirti, pamatojoties uz pagājušā gada novembrī parakstīto līgumu par trīs mēnešu pakalpojumu sniegšanu. Pagājušā gada novembrī tika paziņots, ka “Belaruskali” ir uzsācis investīciju strīdu procesu pret Lietuvu, prasot kompensāciju par zaudējumiem, ko radījis valdības lēmums apturēt tās mēslošanas līdzekļu tranzītu. Vairāk nekā desmit gadus “Belaruskali” ik gadu caur Klaipēdas jūras ostu eksportēja aptuveni 11 miljonus tonnu minerālmēslu, taču sūtījumi tika pārtraukti 2022.gada 1.februārī pēc tam, kad Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums pārtrauca ilgtermiņa līgumu ar ASV sankcionēto Baltkrievijas potaša minerālmēslu gigantu.
Premjerministre uzskata, ka aizsardzības nodokļiem ir jāietekmē pēc iespējas vairāk cilvēku.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte uzskata, ka aizsardzības finansējuma palielināšanai labāk būtu paaugstināt plaša mēroga nodokļus, kurus maksā lielākā sabiedrības daļa. Viņas piezīmes izskanēja otrdien, 19.martā, pēc tam, kad Finanšu ministrija nāca klajā ar četriem variantiem, kā katru gadu piesaistīt vairākus simtus miljonu eiro papildu aizsardzības finansējuma. Viņa sacīja, ka taisnīgākais princips būtu tāds, ka ikviens justos, ka ir daļa no tā, piebilstot, ka viņai mazāk patīk priekšlikums pārskatīt visus (nodokļu) atvieglojumus un stimulus. Šimonīte arī uzskata, ka būtu iespējamas arī augstākas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. Finanšu ministrija ir izstrādājusi četrus variantus, kā piesaistīt papildu ieņēmumus budžetā, lai palielinātu valsts aizsardzībai paredzēto fiksēto finansējumu no pašreizējiem 2,5% no IKP līdz 3%. Pēc premjerministres teiktā, valdība paredz, ka konkrētus priekšlikumus paziņos aprīļa vidū.
Centrālā banka samazina 2024.gada IKP izaugsmes prognozi līdz 1,6%
Lietuvas Banka pirmdien, 18.martā, samazināja Lietuvas IKP pieauguma prognozi 2024.gadam līdz 1,6%, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu, kas decembrī bija 1,8%. Centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus (Gediminas Simkus) norāda, ka Lietuvas ekonomika pēdējos divus gadus ir bijusi stagnācijā, taču jau ir vērojamas atveseļošanās pazīmes. Lietuvas Banka prognozē, ka 2025.gadā ekonomikas izaugsme būs 3,1%, bet 2026.gadā – 3,3%. Centrālā banka paredz, ka gada inflācija šogad samazināsies līdz 1,6%, bet 2025. un 2026.gadā nedaudz palielināsies līdz 2,4%. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis šogad palielināsies līdz 7% un nodarbinātība samazināsies par 0,2%, bet algas pieaugs par 10,3%.
