Nākamvasar, 6.–9.jūnijā, notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir pirmais posms triju vēlēšanu ciklā, mums atgādina TV3 raidījums Nekā personīga, sniedzot ieskatu Latvijas partiju šābrīža plānos gūt tajās panākumus. Tāpat raidījums atgādina par informācijas tehnoloģijās (IT) sakņotām problēmām balsojuma sarīkošanai.
Pēc gada seko pašvaldību vēlēšanas un vēl pēc gada mainīsies Saeima. Tāpēc visas partijas skatās ilgākā perspektīvā un Eiropas tematika kampaņā pavasarī var arī nebūt galvenā, norāda raidījuma veidotāji.
***
JV Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta galvgalī visdrīzāk būs partijas smagsvari – Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs, bijušais premjers Krišjānis Kariņš, rēķina raidījums. Kariņš vada JV gatavošanos EP vēlēšanām, bet savu kandidēšanu uz Briseli viņš publiski pagaidām vairās apstiprināt.
Nekā personīga vaicā, Krišjānis Kariņš atbild:
“Pats sevi uzskatītu par gana spēcīgu kandidātu?
– Tik tālu mēs neesam tikuši, bet mums netrūkst spēcīgu, pieredzējušu cilvēku.”
Kā kandidātes tiek minētas arī JV tagadējās pārstāves EP Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Dace Melbārde. Kāds būs vietu izkārtojums sarakstā, valdē vēl nav lemts. Taču tieši
Kariņam un Dombrovskim ir jāvienojas, kurš būs saraksta līderis.
Tāpat kā par to, kurš ieņems komisāra amatu Eiropas Komisijas nākamajā sasaukumā.
Nekā personīga turpina izvaicāt Kariņu:
“Kā jūs noteiksiet – jums vai Valdim Dombrovskim dot līdera lomu?
– Mums tās attiecības ir tiešām labas gan profesionāli, gan arī personīgā ziņā. Mēs abi nākam ar savu pozitīvo pieredzi. Jebkurā gadījumā – jūs varat meklēt kādu nesaskaņu starp mums, bet jūs viņu tur neatradīsiet.”
***
Progresīvo kampaņā galvenā būs Valsts prezidenta vēlēšanām pieteiktā Elīna Pinto. Viņa ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības Luksemburgā komunikāciju vadītāja. Viņa šovasar kļuva par partijas biedri – tas bijis svarīgs nosacījums, lai kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no šī politiskā spēka.
Progresīvie apsver iespēju sarakstā iekļaut arī bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Taču tas var ietekmēt partijas pozīcijas 2025.gada Rīgas domes vēlēšanām.
***
“Zalo un zemnieku savienība” (ZZS) kā pirmo sava saraksta numuru plāno zemkopības ministru Armandu Krauzi. ZZS patlaban socioloģiskajās aptaujās noskaidro populārākos to veidojošo partiju cilvēkus, šie rezultāti arī noteiks vietu sadalījumu sarakstā.
Skaidro ZZS valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis:
“Socioloģija vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte, lai noteiktu galīgo rezultātu un sadalījumu. Un tas būs arī šoreiz.”:
***
Nacionālā apvienība arī šajās vēlēšanās startēs ar EP deputātu Robertu Zīli vadībā. Tā lēmumu par pirmo saraksta trijnieku pieņems šā mēneša beigās.
***
Apvienotais saraksts vēlēšanām kā savu līderi apsver bijušo Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Viņš no Latvijas Reģionu apvienības kandidēja arī pirms pieciem gadiem, bija tuvu kļūšanai par eiroparlamentārieti, bet barjeru tomēr nepārvarēja.
Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns:
“Priekš manis tas būtu sarežģīts lēmums. Jāteic godīgi, gala lēmums tiks noteikts kolektīvi. Mani arī interesē sabiedrības viedoklis par to, kur es varētu dot vislielāko pienesumu.”
Apvienotais saraksts Eiropas vēlēšanām plāno arī piesaistīt sabiedrībā zināmus cilvēkus – piemēram, kādreizējo Zaļās partijas biedru, bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
***
Partijas Latvija pirmajā vietā saraksta galvgalī visticamāk būs pašreizējais Saeimas deputāts Vilis Krištopāns, kurš raidījumam par to saka:
“Ja man liks, būs jāiet, lai gan man nekad tādi plāni nav bijuši.”
Kā iespējams kandidāts tiek minēts arī LU tiesībzinātņu profesors Ringolds Balodis – partijas pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.
***
Nevienu “zvaigzni” no malas nemeklēs ārpus Saeimas palikusī partija Latvijas attīstībai. Tai ir zināms pirmais trijnieks – pašreizējais riroparlamentārietis Ivars Ijabs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un kādreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Ivars Ijabs sižeta veidotājai skaidro:
“Jūs jau pati varat iedomāties, ko nozīmē vienai partijai, kas par 200 balsīm nav iekļuvusi Saeimā – protams, ir tā vēlēšanās parādīt, ka mēs esam dzīvi.”
***
Arī aiz Saeimas vēlēšanu procentu barjeras palikusī Saskaņa uz EP vēlas doties bez sava kādreizējā sabiedrotā – partijas Gods kalpot Rīgai – un sarakstā liks tikai partijas biedrus. Saraksta līderis būs eiroparlamentārietis Ušakovs, kurš uzskata, ka
šīs vēlēšanas būšot “interesantākas nekā parasti”.
[Diemžēl šis politiķa viedoklis sižetā izvērsts netiek – BNN.] Viņam ir divas aktīvas krimināllietas saistībā ar darbu Rīgas domē. KNAB sāktajā procesā par neatļautas ierakstu ierīces glabāšanu savā kabinetā Ušakovs divās tiesu nstancēs attaisnots. Šogad Ušakovu prokuratūra apsūdzēja arī par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas mikroautobusu pārvadājumos. EP deputātiem nākamgad jābalso, vai izdot savu kolēģi kriminālvajāšanai Latvijā.
Ušakovs raidījumā saka: “Es šajos apstākļos varēšu pierādīt, ka brīvbiļetes bija laba lieta un tā noteikti nav krimināli sodāma rīcība.”
***
Šonedēļ par sistemātiskiem un būtiskiem pārkāpumiem no amata atstādināja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš pēc atstādināšanas sacīja, ka politisko karjeru neplāno beigt. Bartaševičs ar savu pavasarī dibināto partiju Kopā Latvijai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar. Partijas Stabilitātei līderis Aleksandrs Rosļikovs noliedz izskanējušo informāciju par abu politisko veidojumu kopīgu startu vēlēšanās, tā esot manipulācija – esot tikai pārrunāta “esošā situācija, kas ir tricky“.
Rosļikovs: “Es pats tur neiešu. Un, neviens no parlamenta deputātiem arī neies. Tā būs pilnīgi jauna komanda, kas būs gatava strādāt.”
***
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka savu ilggadējo eiroparlamentārietes statusu izmantojusi, lai Briseles gaiteņos izplatītu Kremļa idejas, norāda Nekā personīga. Ždanoka vēlēšanās nākamgad piedalīties nevarēs, to viņai liedz likums. Eiroparlamenta vēlēšanās no viņas partijas startēs Ždanokas kādreizējā palīdze Briselē Inna Djeri.
Patlaban Rīgas domes deputāte, Djeri šopavasar soctīklos apsveica Latvijas izlasi ar iekļūšanu Pasaules čempionātā hokejā, taču viņasprāt, šī uzvara neesot neko vērta, ja čempionātā nepiedalās Krievijas izlase.
Nekā personīga vaicā, atbild Rīgas domes Latvijas Krievu savienība frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs:
“Viņas izteikumi bija – šī uzvara nav nekā vērta, ja tajā nepiedalās arī Krievija. Jūs viņai piekrītat?
– Daudzi mūsu vēlētāji vēlētos, lai viss būtu pa vecam. Ka nebūtu nekāda kara, ka visas valstis sacenšas tikai sporta laukumos. Tā varbūt ir neveikli izteikta doma. Ka viņa ilgojas pēc laikiem, kad arī Krievija piedalījās sporta sacensībās.”
Pati Djeri interviju sniegt nevarēja, jo mēnesi atradīsies Ženēvā, kur piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajos kursos, papildinot zināšanas mazākumtautību tiesību un cilvēktiesību jomā. Uz šiem kursiem viņu nosūtīja Tatjanas Favorskas vadītā Krievu sabiedrība Latvijā. Šī nevalstiskā organizācija reģistrēta Rīgā, Maskavas namā.
*** ***
Tāpat raidījums atgādina par tehnoloģiskām problēmām, kas piemeklējušas Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Lai jūnijā plānotajās EP vēlēšanās iedzīvotāji varētu brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, valsts veido elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. Pieredzes šādas sistēmas izstrādē trūkst, jo ilgstoši to darīja privāts uzņēmējs.
Aktivitāte Eiropas parlamenta vēlēšanās parasti ir zema,
un lielāku pilsoņu interesi varētu piesaistīt, piemēram, ar Saeimas atlaišanas referendumu, pieļauj Nekā personīga. Aizvadītajā nedēļā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemti septiņi iesniegumi par parlamenta pilnvaru izbeigšanu. Pieteicējiem jāsavāc 150 tūkstošus parakstu, un, ja tas tiktu izdarīts, CVK būtu trīs mēnešu laikā jārīko balsojums.
Teorētiski vēlēšanas un referendumu varētu rīkot vienlaikus. Taču šobrīd tam ir tehniski ierobežojumi, jo topošā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēma tiek paredzēta tikai EP vēlēšanām.
Nekā personīga atgādina: pagājušā gada nogalē CVK satricināja skandāls. Vairāki tās darbinieki – arī toreizējā priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa – nonāca KNAB redzeslokā. Birojs uzskatīja ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanu organizēšanā valstij varētu būt izkrāpti 40 000 eiro. Izmeklēšana joprojām turpinās.
CVK ilgstoši cieta nepietiekamā finansējuma dēļ. Politiskās neatkarības nodrošināšanas vārdā komisija nav pakļauta ne Saeimai, ne valdībai, tā ir pilnīgi autonoma – un, skaidro raidījums, rezultātā valdībā neviens to nepārstāv. Skaļā skandāla un gadiem ilgstošo problēmu dēļ iepriekšējaids premjers Kariņš izdeva kārtējo rezolūciju Tieslietu ministrijai – pārskatīt, vai nav nepieciešams komisiju iekļaut kādas ministrijas sastāvā. Ministrija secināja, ka tā nevajag darīt.
Stāsta tagadējā CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte:
“Mums ir ārkārtīgi svarīgi, ka vēlētājs mums var uzticēties kā iestādei; ka šeit notiek viss attiecīgi tā kā tam ir jābūt, procesi ir pareizi un redzami, līdz ar to tai uzticībai ir jābūt. Mēs gan kā CVK, gan es savā personā esmu uzsvērusi, cik svarīgi mums ir būt politiski neatkarīgiem, lai vēlētājam nav nedz mazāko šaubu, ka te nav nekāda, teiksim, ietekme.”
Akūtākais jautājums dienaskārtībā ir EP vēlēšanas nākamā gada vasarā. Jau iepriekšējā CVK vadītāja norādīja, ka resursu trūkuma dēļ komisija ir atkarīga no privātiem uzņēmējiem IT sistēmu nodrošināšanā. Saeima uzdeva meklēt risinājumus, lai to darītu valsts, bet papildus resursus tam nepiešķīra.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), bijusī parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja:
Ziniet, es pateikšu tā. Ņemot vērā, visus procesus, kas ir bijuši – tā tiesvedība un arī ar “SOAAR” –, uzlika tādu tā kā zīmogu. Skaidrs, ka tie digitālie risinājumi bija jāmeklē. Mums vispār bija ilgas diskusijas par to, kas vispār varētu uzņemties. Tad tā kā viena ministrija skatījās, otra ministrija skatījās…Rezultātā mēs uzdevām Valsts kancelejai, lai viņa sasēdina ministrijas pie galda un arī savā starpā izrunā.”
Atbildību par vēlēšanu IT sistēmu nodrošināšanu nevēlējās uzņemties neviena iestāde. Galu galā šogad vasarā pieņemts lēmums, ka tas būs jādara divām – Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – ministrijām. No iekšlietu resora atbildība par vēlēšanām uzlikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, VARAM pusē – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.
Ņemot vērā, ka ilgstoši par vēlēšanu tehnisko norisi bija atbildīgs viens privāts uzņēmējs, valsts iestādēm trūkst pieredzes šādu sistēmu veidošanā. Katrām vēlēšanām tika veidots savs modulis. Tas nozīmē, ka vēlētāju reģistra sistēma, kuru izmantoja, piemēram, 2021.gada pašvaldīb vēlēšanās, nav tā pati, ko izmantoja pērnā gada Saeimas vēlēšanās.
Sistēmas izstrādāšana var aizņemt pat pusotru gadu.
Gada sākumā CVK brīdināja, ka līdz 2024. gada vēlēšanām to var nepagūt. Arī CERT brīdinājis, ka sistēmas drošība jātestē vismaz pus gadu.
Vēlēšanu IT pakalpojumus gadiem ilgi nodrošinājusi firma SOAAR. Tagad tā nonākusi KNAB redzeslokā. SOAAR būtu gatavi piedalīties arī nodrošināt sistēmu EP vēlēšanām. KNAB izmeklēšana uzņēmumam neliedz piedalīties iepirkumā, bet, visdrīzāk, to izslēgtu reputācijas risku dēļ.
CVK vēl nav samaksājis visu summu “SOAAR” par Saeimas vēlēšanu rīkošanu 2022.gadā. Komisijas vadītāja norāda, ka samaksas jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā. Pārvaldes priekšniece Maira Roze skaidro, ka uzņēmumam nav samaksāts, jo līdztekus KNAB izmeklēšanai, Iekšējās drošības birojs veic pārbaudi arī par dažiem PMLP darbiniekiem.
Par jaunā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādi šobrīd atbildīga PMLP. Arī viņi IT sistēmu neveidos paši, bet piesaistīs ārpakalpojumus. Cik sistēma maksās, Maira Roze neizpauž, jo pārrunas ar uzņēmējiem vēl ir procesā.
Jaunā sistēma būšot gatava februārī. Tā nebūs labāka par iepriekšējām,
jo arī būs pielāgota tikai šīm vienām vēlēšanām.
Pēc EP vēlēšanām atbildība par vēlētāju reģistra uzturēšanu pāries VARAM pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā. Tas atrisinās ilgstošās debates, kam jāatbild par vēlēšanu IT risinājumiem. Aģentūrai ir lieli plāni, stāsta Nekā personīga – tā grasās izveidot vienotu sistēmu, kuru varēs izmantot visām vēlēšanām un referendumiem.
Situāciju komentē domnīcas Providus direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka:
“Ja mēs paskatāmies uz dažām iepriekšējām vēlēšanām, tad man jāsaka, ka brīnums, ka viņas vispār Latvijā ir notikušas. […] Kopš tā brīža es teiktu, ka ir noticis progress – tādā ziņā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzņēmusies šo jautājumu sakārtot, pārņemot elektroniskās vēlēšanu sistēmas savā atbildībā. Tas ir ļoti labi.
Tā problēma ir tāda, ka tas notiks tikai pēc gada, kad šīs sistēmas tiks reāli sāktas programmēt un veidot atbilstoši labākajiem principiem, pārraudzības principiem nekā tas ir bijis iepriekš. Šobrīd sistēmu nav, kas, protams, apgrūtina jebkādu referendumu vai vēlēšanu norisi valstī.”
Kažoka ir pārliecināta, ka valsts iestādēm, vajadzētu apzināt savas spējas un gatavoties arī scenārijam, ka vēlēšanu IT sistēmu neizdodas izveidot laikus. Tad varētu būt jāatgriežas pie deviņdesmito gadu prakses, kad balsot varēja tikai konkrētā iecirknī. PMLP apliecina, ka vajadzības gadījumā šādam scenārijam ir gatava.
EP vēlēšanu nodrošināšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei 2024. gadam tika piešķirti vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēmas uzturēšanai iestāde valdībai prasījusi vēl papildus miljonu, norādā Nekā personīga.
Lasiet arī: BNN nedēļas apkopojums: Dinamisma ne-/trūkst. Aizliegt to, kas lejā! Tērbata – Riia. “Ave Trump”?
