TV3 raidījums Nekā personīga ir dziļāk pievērsies Valsts kontroles atzinumam, ka par ēku Čiekurkalnā Iekšlietu Ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra četros gados ir pārmaksājusi 7,5 miljonus eiro.
Tāpat Valsts kontroles ieskatā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) – kam pieder šī ēka un kas iekasē nomas maksu – padomes veidošana ir tiesiskais nihilisms.
Savu sižetu Nekā personīga sāk iztālēm, atgādinot par iepriekšējās valdības – arī toreizējā un tagadejā kultūras ministra Naura Puntuļa – trīs gadus veciem plāniem Rīgā nojaukt Elizabetes ielas 3 ēku, bijušo Latvijas kompartijas mītni, lai pilsētas centrā taptu akustiskā koncertzāle. Tagad šo namu plāno pārveidot par biroju valsts ierēdņiem. Šādai iecerei piekrīt arī arhitekti, kuri iepriekš aktīvi cīnījās, lai to – padomju laika modernisma paraugu – saglabātu pašreizējā izskatā.
Viņu spiedienam piekāpās arī kultūras ministrs. Koncertzāle taps tur pat blakus esošajā Kongresu namā. Tikmēr Elizabetes ielas nams jau divus gadus stāv tukšs un nes zaudējumus. VNĪ iecerējuši, ka zem viena jumta varētu strādāt valsts sektora darbinieki, un to nodēvējuši par Nākotnes biroju.
Šāds NVĪ plāns top kopā ar Valsts kanceleju. Jo šobrīd nepiemērotos apstākļos strādājot kā valsts iestādēs, tā arī ministrijās.
Esot svarīgi pārvākties no vecām dzīvokļu mājām uz moderniem ofisiem.
Līdz tam gan jāgaida vēl vismaz pieci gadi. Pagaidām iecerētā Nākotnes biroja ēka stāv tukša. To aizliegts ekspluatēt, jo nams neatbilstot ugunsdrošības prasībām.
Elizabetes ielas nams ir tikai viens piemērs visai haotiskajā pieejā, kādā tiek pārvaldīti valstij piederošie nekustamie īpašumi. Liels skaits valsts iestāžu varētu pārcelties arī uz tagadējo Zemkopības ministrijas ēku. Taču šī celtne Republikas laukumā 2 nepieder VNĪ. To apsaimnieko pavisam cita organizācija.
Valsts kontrole jaunākajā revīzijā ir konstatējusi, ka kopumā valsts iestāžu nodrošināšana ar telpām nav koordinēta. Valsts kontrolieris Rolands Irklis skaidro: «Joprojām tā nekustamo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldīšana valsts pusē ir ārkārtīgi decentralizēta un sadrumstalota. Tie principi, pēc kuriem īpašumi tiek apsaimniekoti, pārvaldīti, kā viņi tiek iznomāti, ir ļoti atšķirīgi.»
Pārbaudot vairākus desmitus nomas līgumu, Valsts kontroles auditori atklāja, ka ne visiem īpašumiem ir pietiekami uzkrājumi remontdarbiem. Tas var radīt lielākas izmaksas valsts budžetam nākotnē. Taču ir arī pretēji gadījumi, kad nomas maksa dod iespaidīgu peļņu.
Ēku kompleksu Čiekurkalna 1.līnijā izmanto Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts policija. Tā būvei savulaik ņēma 68 miljonu eiro lielu kredītu. Valsts kontrole atklājusi, ka tas iemītniekiem šobrīd izmaksā ļoti dārgi.
Valsts kontrolieris: «Ir noteikta ārkārtīgi augsta nomas maksa. Proti, tur ir 11–12 eiro par kvadrātmetru. Un, kas ir interesanti, šeit nav nekādu ierobežojumu. Nomas maksa tiek noteikta ar pašu Valsts nekustamie īpašumu «iekšējo kārtību»».
Par Čiekurkalna ēku kompleksu nomas maksu sedz Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra. Valsts kontrole secina, ka tā stipri pārmaksā. Tas saistīts ar aizņēmuma un procentu iekļaušanu nomas aprēķinā. Kā rēķina Valsts kontrole, pārmaksa par nomas maksu Čiekurkalna 1.līnijā bija: 2018.gadā – 2 776 361 eiro, 2019.gadā – 2 793 064, 2020.gadā – 992 362; 2021.gadā – 1 025 418 eiro. Kopā četros gados – 7 587 205 eiro.
Procentu maksājumi rēķinā tiek iekļauti daudz augstāki, nekā tie ir faktiski. Pat 2020.gadā, kad noma nedaudz samazināta, Nodrošinājuma valsts aģentūra tik un tā samaksājusi vairāk nekā izmaksāja bankas kredīta likme, secina Valsts kontrole.
Valsts kontrolieris: «Mēs ļoti labi zinām, kādā stāvoklī ir daudzi iekšlietu sektora īpašumi, policijas iecirkņi nav savesti kārtībā.
Policisti daudzviet strādā nožēlojamos, darba videi nepiemērotos apstākļos.
Otrā pusē mēs redzam, ka iekšlietu resors ik gadu pārmaksā ievērojamas summas, nodrošinot lielāko peļņas daļu kapitālsabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi».
Līdzīga situācija ir arī ar bēdīgi slaveno ēku Mežaparkā, Talejas ielā, kuras galvenais nomnieks ir Valsts ieņēmumu dienests. Laimdotas Straujumas valdības laikā valsts par 21 miljonu eiro atpirka daļas no Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederošās firmas un kļuva par vienīgo ēkas īpašnieci. Pirkumu valdība sauca par izdevīgu, jo varēšot samazināt nomas maksu. Vienlaikus gan valstij bija jāpārņem ar Vekselbergu saistītās firmas 55 miljonu eiro lielais kredīts bankā.
Arī šajā gadījumā VNĪ nomas maksā iekļāvuši bankas aizņēmuma un procentu komponenti. To auditori neuzskata par ekonomiski pamatotu. Valsts kontrolieris skaidro: «Tikai šie divi objekti [Čiekurkalna 1.līnijā un Talejas ielā] veido 40% no visiem VNĪ ieņēmumiem. Tā ir lauvas tiesa. Šie ir galvenie objekti, kas nodrošina VNĪ peļņas radītājus.
Tas ko mēs redzam Čiekurkalna līnijas gadījumā, vai Talejas ielas gadījumā – bremžu nav, limitu nav.
Var faktiski gūt milzīgu rentabilitāti.»
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna sarunā ar Nekā personīga taisnojas:
«Mēs nepiekrītam šim te pārmetumam. Tiešām ir ierēķināta šī te [procentu] likme. Ja tobrīd tā likme bija zema, tad uz to brīdi. Ja tā revīzija tiktu veikta šodien, no 2023.gada uz priekšu, tad tas pārmetums būtu pretējs. Ka mēs neesam paņēmuši pietiekami daudz. Mums kā šī aizņēmuma ņēmējam ir jāveido uzkrājums, lai ilgtermiņā šo te izlīdzinātu.
[Nekā Personīga:] – Nevajadzētu būt vienotai kārtībai [nomas maksu aprēķinā]?
Uz nākotni noteikti vajadzētu būt vienotai kārtībai. Bet tas ir kaut kas vēsturiski mums pārņemts, un mums ir jārīkojas kā gādīgam saimniekam, un mums jārīkojas tā, lai neradītu zaudējumus ne valstij, ne uzņēmumam.»
VNĪ pārstāvis arī pievērsa uzmanību tam, ka privātajiem uzņēmējiem Covid-19 laikā kapitālsabiedrība piemērojusi samazinātas nomas maksas un ka šos kopumā nepilnus divus miljonus eiro VNĪ sedza no sava budžeta.
Gan Nodrošinājuma valsts aģentūra, gan VID atbildēja raidījumam, ka vērtē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un par turpmāku rīcību vēl lems.
Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz VNĪ pārvaldību – konkrēti uz padomi. Trīs no četriem padomes locekļiem ir pagaidu pārstāvji, turklāt divi no tiem šos pienākumus pilda jau ceturto gadu. Likums pieļauj, ka pagaidu pārstāvi var iecelt līdz vienam gadam.
Valsts kontrolieris to sauc par tiesisko nihilismu, kas vājina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. Turklāt visi padomes locekļi ieņem arī pilna laika darbu vadošos amatos ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās.
Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons ir vienlaikus arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Viņa vietniece Ieva Braunfelde ir Finanšu ministrijas administrācijas vadītāja. Jolanta Plūme – kā valsts sekretāra vietniece – atbild par budžeta jautājumiem šai pašā ministrijā. Savukārt Raitis Nešpors, kuru uzskata par vienīgo neatkarīgo padomes pārstāvi, ir valdes loceklis valsts uzņēmumā Pasažieru vilciens.
Finanšu ministrijā uzsver, ka strādāšana padomē nav pilna laika darbs, un ierēdnes to var apvienot. Pagaidu pārstāvju ilgstošo atrašanos padomē ministrijas mediju pārstāvis skaidro ar diviem neveiksmīgiem konkursiem. Šobrīd aktuāls konkurss izsludināts nav.
Valdes darbības vērtējums 2021.gadā bijis zemāks kā iepriekš. Tomēr padome VNĪ valdes priekšsēdētājam Renāram Griškevičam ir atļāvusi apvienot šo amatu ar padomes priekšsēdētāja pienākumiem Latvijas autoceļu uzturētājā, atgādina Nekā personīga.
Lasiet arī: JRT būvnieki iesniedz vien saites uz ziņu portāliem, dusmojas VNĪ
