Teju divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju šobrīd neinvestē nekādos finanšu instrumentos. Turklāt lielākā daļa jeb 82% no viņiem arī turpmāk nav gatavi sākt investēt, ziņo SEB banka, balstoties nesen veiktā aptaujā.
Visbiežāk no ieguldīšanas Latvijas iedzīvotājus attur brīvu naudas līdzekļu trūkums, nevēlēšanās riskēt ar investējamiem līdzekļiem, kā arī zināšanu trūkums. Kārtējo aptauju par to pēc bankas pasūtījuma 2023.gada februārī veica uzņēmums Norstat, tajā piedalījās Latvijas 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Brīvu naudas līdzekļu trūkumu no finanšu ieguldīšanas attur vairāk nekā pusi jeb 59% respondentu, un tas ir nedaudz vairāk nekā pērnā gada rudenī (56%).
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26%) aptaujāto izvēlas neieguldīt savu naudu, jo investīcijas nevar garantēt peļņu. Šis ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni, kad vēlme pēc garantētas peļņas no investēšanas atturēja vien piekto daļu respondentu.
Savukārt 19% aptaujāto – kas ir par trīs procentpunktiem mazāk nekā pērnā gada rudenī – norāda, ka nevēlas ieguldīt savu naudu finanšu instrumentos, jo pieļauj, ka nākotnē gaidāms vēl lielāks kritums, kā rezultātā viņi riskē pazaudēt savu naudu.
«Salīdzinot SEB bankas klientus Baltijā, redzam, ka, pēdējo divu gadu laikā investoru skaits pieauga visās trīs valstīs. Turklāt tieši Latvijā pieaugums bija vislielākais – 2022.gadā privāto ieguldītāju skaits starp SEB Latvijas klientiem bija par 69% lielāks nekā 2020.gadā. Igaunijā pieaugums ir 38%, bet Lietuvā – 29%,» saka kredītiestādes Finanšu plānošanas eksperte Elīna Kalniņa. Tomēr Latvijā vēl joprojām ir viszemākais kopējais investoru skaits, ko var skaidrot arī ar to, ka
Lietuvā un Igaunijā daudz vairāk vietējo uzņēmumu akcijas kotējas biržā
un iedzīvotāji labprāt tajās iegulda naudu.
Kalniņa skaidro: «Arī pēc aptaujas datiem redzam, ka sabiedrība vēlas paturēt savus brīvos naudas līdzekļus ātri pieejamus, lai varētu tos izmantot nepieciešamības gadījumā. Proti, 21% aptaujāto norāda, ka šobrīd jūtas drošāk, turot brīvos līdzekļus norēķinu kontā vai krājkontā, bet 13% respondentu atzīst, ka nevar atļauties «iesaldēt» naudu ilgāku laiku.»
Vienlaikus 14% Latvijas iedzīvotāju, kuri neplāno sākt investēt savus finanšu līdzekļus, atzīst, ka viņi neko nesaprot no ieguldīšanas. Šādu respondentu skaits ir samazinājies salīdzinājumā ar periodu pirms sešiem mēnešiem, kad tā norādīja 18% aptaujāto.
Ekspertes ieskatā, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība arvien uzlabojas, to redz bankas ikdienā. Arī aptaujas dati apliecina, ka pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri izprot investēšanas pamatprincipus.
Lasiet arī: SEB banka: Krāpnieki arvien «radošāk» izmanto sabiedrībai aktuālus notikumus savās shēmās
