Līdzšinējam premjerministram, Darba partijas vadītājam Jūnasam Gāram Stērem (Jonas Gahr Stoere) sīvās vēlēšanās, par spīti nesaskaņām ministru kabinetā un dumpim paša partijā, izdevies saglabāt pozīcijas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Stēres pirmo termiņu amatā iezīmēja augsta inflācija un pieaugošas procentu likmes, kas paaugstināja dzīves dārdzību, tāpat saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, slēptu tirgošanos ar akcijām un ētikas pārkāpumu dēļ atkāpās vairāki ministri.
Kamēr aptaujas rādīja Darba partijas popularitātes kritumu, Stēre izaicinājumus pārvarēja, pārkārtojot ministru kabinetu un par Norvēģijas finanšu ministru ieceļot bijušo NATO ģenerālsekretāru un Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg).
Izmaiņas ministru kabinetā nozīmēja arī pamatā lauku apvidu iedzīvotāju atbalstītās Centra partijas aiziešanu no valdības un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) otrreizējo nākšanu pie varas. Tas daudzu vēlētāju uzmanību pievērsa ārpolitikai un drošības jautājumiem.
Stēre dzimis turīgā ģimenē un augstāko izglītību ieguva Francijā, Po Zinātņu Universitātē, un 2014.gadā viņa kļūšana par Darba partijas vadītāju bija diezgan negaidīta, jo partija parasti asociēta ar strādniekiem. Tiesa, Stēre vispirms apsvēra pievienošanos Konservatīvajai partijai, tomēr īsi pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas pievienojās Darba partijai. Atšķirībā no lielas daļas partijas augstākā līmeņa politiķu, Stēre nav darbojies politiskā spēka jauniešu nodaļā.
Stēre arī strādājis Pasaules Veselības organizācijā,
un 2010.gadā, esot ārlietu ministram Stoltenberga valdībā, viņam izdevās panākt vienošanos četrdesmit gadus ilgajā strīdā ar Krieviju par jūras robežu arktiskajos apgabalos. Pēc tam Stēre bija arī veselības ministrs.
2017.gadā Darba partija cieta sakāvi vēlēšanās, tomēr jau četrus gadus vēlāk tā ieguva pārliecinošu vairākuma atbalstu. Toreiz tika solīti nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un sabiedrisko pakalpojumu cenu samazināšana.
Tikmēr inflācija Norvēģijā 2022.gada beigās sasniedza 7,5%, un Centrālās bankas procentu likmes aizdevumiem sasniedza 4,5% – kas tāds pēdējo reizi bija redzēts 2008.gadā, ekonomiskās krīzes laikā.
Lai gan viņa partijai vēlēšanu rezultāti ir labvēlīgi, Stēres potenciālā valdība joprojām ir atkarīga no četrām kreisi noskaņotajām mazajām partijām, kas nozīmē, ka valdības izveide būs grūtāka.
Lasiet arī: Norvēģijā pienācis laiks vēlēt; daudz noteiks ģeopolitiskā trauksme