Norvēģi 7. un 8.septembrī dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jauno parlamentu, un tā būs sīvā sacensība starp kreisajiem un izteikti labējiem spēkiem, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Centriski kreisās partijas pārstāv Darba partija, Komunistiskā partija, Centra partija un Zaļie, un jaunākās aptaujas liecina, ka tās varētu ieņemt 87 vietas – tikai par divām vairāk, nekā minimāli nepieciešams vairākuma nodrošināšanai.
Galvenie priekšvēlēšanu kampaņas jautājumi iekļāva dzīves dārdzību, nodokļu sistēmu un sabiedriskos pakalpojumus. Vēlēšanu rezultāts var atstāt iespaidu uz energoresursu piegādi Eiropai un Norvēģijas suvērēnās labklājības fonda pārvaldīšanu. Šoreiz nozīmīgu vietu ieņēmuši arī ģeopolitikas jautājumi. Eksperti norāda, ka tas varētu nākt par labu pāsreizējam premjerministra, Darba partijas vadītājam Jūnasam Gāram Stērem (Jonas Gahr Stoere). Viņs iepriekš ieņēmis arī ārlietu ministra amatu, un sevi pasniedz kā uzticamu stipro balstu. Politikas pētnieks Johanness Bergs (Johannes Bergh) norādīja, ka, ņemot vērā nestabilo situāciju pasaulē,
Darba partija iegūst no atbalsta pašreizējai valdībai, un tai arī ir laba slava, ja runā par ekonomikas uzraudzīšanu.
Sabiedrībā satraukumu raisījusi ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atgriešanās pie varas, un arī Krievijas agresija Ukrainā neļauj atslābt. 5,6 miljonus cilvēku lielās nācijas ekonomika balstās uz eksportu, un tā Arktiskajos apgabalos dala robežu ar Krieviju. Apmēram 59% norvēģu uzskata, ka tuvākajā demsitgadē Eiropā varētu izcelties jauns bruņotais konflikts, kas ir pieagums no 55% pērn.
Darba partijas reitingu cēlis arī Stēres februāra lēmums atgriezt politikā bijušo NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg), kurš kļuvis par finanšu ministru. Stoltenbergs ir Stēres draugs un sabiedrotais, un viens no Norvēģijas populārākajiem politiķiem un trīs termiņus bija premjerministrs.
Pašlaik izskatās, ka Darba partija varētu iegūt 26,5% vēlētāju atbalstu.
Labējā spārnā bijušās premjerministres Ernas Solbergas (Erna Solberg) Konservatīvā partija aicinājusi veikt reformas sabiedriskajā sektorā un atteikties no “turīguma nodokļa,” kas, pēc partijas teiktā, ir negodīgs pret uzņēmējiem.
Tomēr, tāpat kā citviet Eiropā, pieaug izteikts atbalsts populistiskajām labējā spārna partijām. Aptaujas liecina, ka Progresa partija varētu iegūt 22% balsu, kas ir jūtami vairāk nekā 14,5% vēlētāju atbalsts Konservatīvajai partijai.
Trumses Universitātes asociētais profesors Jūnass Šteins (Jonas Stein) sacīja, ka Progresa partijai izdevies veiksmīgi identificēt un izmantot šūmēšanos ap sabiedriskajiem tēriņiem.
Ņemot vērā, cik sīva ir vēlēšanu sacensība, galarezultāts var būt atkarīgs no piecām mazākajām partijām, kas savukārt nozīmē lielāku iespaidu vēlētājime, kurus uztrauc specifiski jautājumi, piemēram, situācija Gazā vai klimata pārmaiņas. Bergs sacīja, ka pat pavisam nelielas izmaiņas dažu dienu laikā var noteikt vēlēšanu iznākumu.
Lasiet arī: Moldovas vēlēšanas: Eiropai jāapzinās, kādas ir likmes