Ir dažādi veidi, kā mēs katrs varam panākt, lai apkures rēķini būtu mazāki, un daži no tiem ir pavisam vienkārši. Citi, kaut šķiet loģiski, savukārt panāk pretēju «efektu» un siltuma patēriņu pat palielina. Gan vienus, gan otrus uzskaita SIA Danfoss – dāņu siltumiekārtu ražotāja vietējās pārstāvniecība. Lūk, 7 svarīgākie punkti:
Pirmkārt, palielinot vai samazinot telpu temperatūru par vienu grādu, siltuma patēriņu attiecīgi kāps vai kritīsies par aptuveni 5%. Ja samazinājums būs divi grādi – ekonomija ir jau desmit procenti. Veselības speciālisti iesaka dienā telpās uzturēt aptuveni 21 grāda gaisa temperatūru, savukārt miegam ideāli piemērota aptuveni 17 grādu temperatūra.
Otrkārt, tie, kuriem ir regulējama apkures sistēma, naktī mājoklī nereti samazina siltuma līmeni, jo zemākā temperatūrā var labāk izgulēties. Daži telpu temperatūru samazina arī darbistabā un citās istabās, kurās naktī neatrodas. Lai ietaupītu, speciālisti iesaka temperatūru regulēt tā, lai tā dienas un nakts režīmā neatšķirtos par vairāk nekā trim grādiem. Pretējā gadījumā apkures sistēma, lai sasildītu telpu līdz dienas režīma temperatūrai, var patērēt vairāk enerģijas, nekā tika ietaupīts naktī.
Treškārt, nepieciešams apkurināt arī neapdzīvotās telpas, norāda speciālisti. Lielākās mājās vai dzīvokļos reti izmantotās vai neizmantotās telpās bieži vien taupības apsvērumu dēļ tiek atslēgta apkure. Tā kā mājokļa iekšsienas nav siltinātas, šīs telpas tik un tā tiek sildītas caur sienām, tādējādi patērējot vairāk enerģijas. Lai siltumenerģiju tērētu ekonomiski, ieteicams neizmantotajās telpās temperatūru uzturēt ne zemāku par 14 grādiem.
Svarīgi ņemt vērā, ka pārāk liela temperatūras atšķirība dažādās telpās ne tikai nepalīdzēs ietaupīt, bet tajās var pat veidoties kondensāts, pelējums vai sienu deformācija.
Kā ceturto padomu speciālisti norāda, optimālu gaisa mitrumu – aptuveni 40–50% procentu līmenī. Tas ir vislabvēlīgākais cilvēka veselībai. Ja gaiss dzīvoklī būs mitrāks, istabās gribēsies paaugstināt gaisa temperatūru. Jo augstāks ir mitruma līmenis, jo cilvēkam gaiss šķiet vēsāks, kaut arī reāli temperatūra nemainās, norāda eksperti.
Piektkārt, vēdinot telpas, nepieciešams izslēgt apkuri. Viedās apkures sistēmas pašas reaģē uz istabu vēdināšanu. Ja mājoklī ir uzstādīti siltuma padeves temperatūras regulatori, vēdināšanas laikā jāizslēdz – citādi tie sāks istabas sildīt intensīvāk, bet šis siltums izplūdīs ārā. Speciālisti iesaka vēdināt, atverot vairākus logus tā, lai mājās radītu caurvēju un ātri telpās nomainītu visu gaisu. Tam vajadzēs ne ilgāk kā piecas līdz sešas minūtes, jo pēc tam sāks salt mājokļa iekšējās sienas.
Tāpat speciālisti norāda, ka nevajadzētu apklāt radiatorus, lai siltais gaiss telpā varētu kustēties brīvi.
Vēl svarīgāk ir neapklāt termostatus, lai tie varētu precīzi novērtēt, kāda šobrīd istabā ir gaisa temperatūra.
Visbeidzot, nepieciešams izmantot visus istabas radiatorus. Ja istabā ir vairāki radiatori, kāds var cerēt ietaupīt, daļu no tiem izslēdzot, taču tas nekādu efektu nedos, drīzāk radīs papildus patēriņu. Vienam radiatoram būs jāsilda vairāk, lai sasniegtu noteikto temperatūru visā istabā. Turklāt siltuma plūsma telpā sadalīsies nevienmērīgi, tāpēc cilvēki var justies nekomfortabli.
Taču, atgādina Danfoss eksperti, taupīt siltumu ir vērts arī daudzdzīvokļu mājās, kaut arī tajās tiek uzskaitīta mājas kopējā patērētā siltumenerģija, kas proporcionāli tiek sadalīta pēc dzīvokļu kvadratūras. Visiem vai vismaz lielākajai daļai iedzīvotāju īstenojot taupības pasākumus, to jutīs visa māja.
Lasiet arī: SPRK skaidro: kā vērtē un apstiprina siltumenerģijas tarifus Latvijā
