Latvijā kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai 2021.gadā bija 6,44 miljardi, kas ir par 1,183 miljardu eiro jeb par 22,5% vairāk nekā 2020.gadā, ziņo Centrālās statistikas pārvalde.
Lielākais izdevumu pieaugums bija slimību ārstēšanā un veselības aprūpē – par 37,9%. Ģimeņu un bērnu atbalstam palielinājums bija 37,2%, atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā – 30,9%, mājoklim – 29,7%.
Veselības aprūpē 2021.gadā par 53,9% pieauga izdevumi ambulatorajai aprūpei, sasniedzot 694,8 miljonus eiro. Izdevumi slimības pabalstam pieauga par 28,8%, sasniedzot 312,5 miljonus eiro. To ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar COVID‑19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna.
Valsts 2021. gadā izmaksāja 500 eiro par katru bērnu vienam no vecākiem vai personai, kas bērnu audzina.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šis vienreizējais atbalsts tika izmaksāts par teju 376 tūkstošiem bērnu, no valsts budžeta līdzekļiem tajā ieguldot 187,9 miljonus eiro.
Pērn izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā sasniedza 92,5 miljonus eiro. Tajā skaitā, 15,4 miljoni eiro tika izmaksāti par 2019.gada 1.janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2020.gadā šī summa bija 12,4 miljoni eiro).
Darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2021.gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai jeb dīkstāves pabalstu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pērn dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkstoši personu, un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 miljonus eiro.
Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga par 25,1% un sasniedza 40,1 miljonu eiro. Līdz ar garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) sliekšņa paaugstināšanu un pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu izdevumi GMI pabalstam 2021.gadā pieauga par 82,5% un sasniedza 9,5 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka GMI saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 8,6 tūkstošiem (no 16,5 tūkstošiem līdz 25,1 tūkstošiem).
Latvijas pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP 2021. gadā ir lielākie starp Baltijas valstīm.
Sociālās aizsardzības izdevumi, ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus, pērn veidoja 19,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā (17,4%). Salīdzinot 2021.gada pabalstu un pensiju izdevumus – procentos no IKP starp Baltijas valstīm – ar 2020.gadu, Latvijā tie pieauga par 1,8 procentpunktiem (no 17,1% aizpērn līdz 18,9% pērn), savukārt Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem (no 19,2% līdz 17,6%) un Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu (no 18,9% līdz 16,8%).
