Aizvadītajā gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 21,27 miljardus eiro, par 4,82 miljardiem eiro jeb 29,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet importa – 26,5 miljardus eiro, par 6,98 miljardiem eiro jeb 35,8% vairāk.
Kā vēsta Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, tās ir līdz šim augstākās eksporta un importa vērtības. Faktiskajās cenās ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 47,77 miljardus eiro – par 11,8 miljardiem eiro jeb 32,8 % vairāk nekā 2021.gadā.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas.
Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,6%), Zviedriju (9,8%) un Vāciju (8%); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (39,2%), Somiju (20,3%) un Igauniju (16,4%); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (27%), Igauniju (14,6%) un Vāciju (4,6%).
2022.gadā preces no Latvijas tika eksportētas uz 199 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievijas Federācija un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 48,1% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti minerālprodukti, uz Igauniju un Krievijas Federāciju – lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju un Vāciju – koks un koka izstrādājumi.
2022.gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz ES valstīm veidoja 45,3% no kopējās preču eksporta vērtības uz ES valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Zviedriju (956,5 miljoni eiro), Lietuvu (933 miljoni eiro) un Vāciju (893,4 miljoni eiro). Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un tā izstrādājumi, kokogle; piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus; dzelzs un tērauda izstrādājumi.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; mehānismi un mehāniskās ierīces. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (55,9%), Krievijas Federācijas (19,2%), Igaunijas (18,5%); elektroierīces un elektroiekārtas – no Lietuvas un Ķīnas (13,9%), Polijas (10%); mehānismi un mehāniskās ierīces – no Vācijas (16,9%), Lietuvas (13,7%), Polijas (9,5%).
2022.gadā uz Latviju tika importētas preces no 168 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija un Krievijas Federācija. To īpatsvars veidoja 60,3% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas, Krievijas Federācijas un Igaunijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas – lauksaimniecības un pārtikas preces.
Eksports uz Ukrainu 2022.gadā, salīdzinājumā ar 2021.gadu, pieauga 2,2 reizes, un to visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 106,6 miljoniem eiro. Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 0,4%, uz Baltkrieviju – par 2%, ko galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums attiecīgi par 78,1 miljoniem eiro un 12,5 miljoniem eiro.
Imports no Ukrainas pērn pieauga par 27,1%, un to visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kāpums par 34,4 miljoniem eiro. No Krievijas Federācijas imports palielinājās par 3,3%, ko ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 421,8 miljoniem eiro. Importa samazinājumu par 35,7% no Baltkrievijas ietekmēja koka un koka izstrādājumu importa kritums par 158,2 miljoniem eiro.
2022.gadā preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 831 uzņēmums, uz Baltkrieviju – 383. Savukārt 2021.gadā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 1 013 un 490. Preces no Krievijas Federācijas 2022.gadā importēja 1 268 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 588. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2021.gadā, bija attiecīgi 1 793 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 889 no Baltkrievijas.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 70,4 miljoniem eiro jeb 2,5 reizes, uz Kirgizstānu – par 17 miljoniem eiro jeb 3,5 reizes, uz Armēniju – par 15 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes. To ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu imports no Kazahstānas pieaudzis par 56,8 milj. eiro jeb 8,9 reizes, no Kirgizstānas – par 6,7 miljoniem eiro jeb 11,4 reizes, no Azerbaidžānas – par 2,1 miljoniem eiro jeb 2,7 reizes. Importa pieaugumu no Kazahstānas visvairāk ietekmēja augu valsts produkti, no Kirgizstānas – minerālprodukti, bet no Azerbaidžānas – parastie metāli un to izstrādājumi.
2022.gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar minētajām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 115 uzņēmumiem, importā – par 63. 2022.gadā eksports uz NVS valstīm sasniedza 1,67 miljardus eiro – par 114,4 miljoniem eiro jeb 7,4 % vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt imports no NVS valstīm veidoja 2,23 miljardus eiro – tas ir samazinājums par 37,6 miljoniem eiro jeb 1,7 %.
Lasiet arī: Pērn – viszemākā dzimstība pēdējos simt gados
