Trešdien, 26.jūnijā, Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija vēstulē Eiropas Savienības (ES) priekšsēdētājai, kas tiks apspriesta gaidāmajā Briseles samitā ceturtdien, aicināja ES izbūvēt aizsardzības līniju gar to robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai pasargātu ES no šo valstu militārajiem draudiem un citām kaitīgām darbībām, uzsverot, ka projektam, kas aizsargātu 27 valstu 450 miljonus iedzīvotāju, būtu nepieciešams visu dalībvalstu finansiāls atbalsts, ziņo “Reuters”.
Vēstulē četru valstu līderi norādīja, ka aizsardzības infrastruktūras izveide gar ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju “risinās steidzamo un neatliekamo nepieciešamību”
aizsargāties pret militāriem un hibrīddraudiem, tostarp dezinformāciju, kiberuzbrukumiem, ekonomisko spiedienu un migrantu krīzēm.
“Šā kopīgā pasākuma mērogs un izmaksas liecina, ka ir nepieciešama mērķtiecīga ES rīcība, lai to atbalstītu gan politiski, gan finansiāli,” teikts vēstulē.
Daži ES diplomāti lēsa, ka šādas aizsardzības līnijas izbūve uz zemes gar 700 km garo ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju izmaksātu aptuveni 2,5 miljardus eiro.
Eiropas ieguldījumi aizsardzībā un to finansēšana būs viens no galvenajiem ES līderu diskusiju tematiem samitā, kurš sāksies ceturtdien, Krievijas karam pret Ukrainu nerimstot un Krievijai pastiprinot hibrīdoperācijas pret Rietumiem.
Šis aicinājums nāk pēc Grieķijas un Polijas iepriekšējās iniciatīvas izveidot vienoto ES pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas varētu saskaņot pašlaik atsevišķās ES valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Ārkārtas pasākumi ir nepieciešami, jo ES ārējā robeža ir jānosargā un jāaizsargā ar militāriem un civiliem līdzekļiem,” teikts četru valstu vēstulē.
Vēstulē teikts, ka aizsardzības līnijas plānošana un īstenošana uz ES austrumu robežas būtu jāveic, saskaņojot to ar NATO un tās militārajām prasībām.
Lasiet arī: Fon der Leiena atbalsta Polijas un Grieķijas aicinājumu izveidot ES pretgaisa aizsardzības vairogu
