Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst, rezignēti secina nekustamo īpašumu aģentūras Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins, apkopojot uzņēmuma savākto informāciju.
Pēc tā apkopotā ikmēneša Lauku īpašumu tirgus indeksa datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas. Labā ziņa – kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka
meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.
Tāpat 200 eiro par hektātu robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ). Augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām Latio nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008.gada krīzes laikā.
Jaunākie Lauku īpašumu tirgus indeksa dati [februāris] ir šādi.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ): 43% ir vidējais viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020.gadu (2023.gada janvārī tas bija 41%; 2022.gada decembrī – 40%); 183 eiro par hektāru ir vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023.gada janvārī – 178 eiro; 2022.gada decembrī – 170 eiro); 330 eiro par hektāru ir augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023.gada janvārī 2022.gada decembrī tā bija arī 330 eiro).
Meža īpašumi: 62% ir vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev (2023.gada janvārī un 2022.gada decembrī – 60%); 50% pārdevēju īpašumu pārdevuši zem tirgus cenas (2023.gada janvārī – arī 50%; 2022.gada decembrī – 60%);
30 minūtes – vidēji tik paiet no sludinājuma publicēšanas līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu
(2023.gada janvārī – arī 30 minūtes; 2022.gada decembrī – 15 minūtes).
Pēdējo gadu laikā meža īpašumu tirgus būtiski transformējies. Ja līdz 2017.gadam tirgū galvenokārt dominēja dažas lielākas investīciju kompānijas ar mērķi iegādāties mežu kapitāla uzkrāšanai, kopš 2018.gada Baltija pārvērtusies par resursu bāzi Ziemeļeiropas koksnes patērētājiem – investori būtiski kāpināja ieguldījumus, pērkot meža un lauku zemes ilgtermiņa investīcijām.
Veids, kā īpašums no pārdevēja nonāk līdz pircējam, nav mainījies gadu desmitiem – vairumu meža un lauksaimniecības zemju īpašnieku sākotnēji uzrunā pārpircējs, kas nereti iegādājas īpašumu par neadekvāti zemu cenu un tālāk par daudz lielāku summu pārdod investoram. Lai nepieļautu situāciju, kurā meža īpašnieks nezināšanas dēļ noslēdz sev neizdevīgu darījumu, nekustamo īpašumu eksperti aicina īpašniekus vienmēr pārbaudīt meža vai lauksaimniecības zemes patieso, tirgum atbilstošo vērtību.
Lai gan šī brīža darījumu dinamiku nevar nosaukt par zemu, pašlaik
meža nozari caurstrāvo nesakārtota likumdošana, kontroles mehānismu trūkums un pat reketam raksturīgas iezīmes,
manipulēt spējīgiem pārpircējiem gūstot bagātību no meža īpašnieku nezināšanas. Nereti īpašniekam pat nerodas aizdomas, ka valsts nozīmētie uzraugi un konsultanti darbojas kāda uzpircēja interešu vārdā.
Savukārt pārpircēju tiešā komunikācija ar meža īpašnieku rezultējas ar vienpusēji izdevīgu darījumu, īpašniekam bieži vien neapzinoties, par cik lielu peļņas summu viņš patiesībā ticis apkrāpts. Tāpat var novērot dažādas investoru un pārpircēju manipulācijas ar mērķi apiet kapitāla pieauguma nodokli. Tas jūtami sarežģī darījumus, taču beigās var izrādīties, ka cena par kuru īpašums tiek pārdots, nemaz nenosedz kapitāla pieauguma nodokļa ietaupījumu – godīgs darījums par adekvātu tirgus cenu būtu izrādījies daudz izdevīgāks.
Latio savā komercplatību gada pārskatā jau vēstīja, ka meža nozarē pēdējos divos gados ir piedzīvots 74% kāpums pret 2020.gada cenām. Salīdzinoši augsto kokmateriālu cenu un pieprasījuma ietekmē liela daļa meža īpašnieku joprojām izvēlējās pārdot mežizstrādei tikai cirsmas, paturot pašu īpašumu. Pērn gada vidū cenas un pieprasījums piebremzējās zāģbaļķiem, bet gada nogalē – arī papīrmalkai un citiem kokmateriāliem. Neskatoties uz cenu samazinājumu, vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas rekordaugsts.
Tāpat lielu ietekmi atstājis arī pērnā gada 24.februāris, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Atsakoties no Baltkrievijā ražotās šķeldas, rezultātā malkas cena Latvijā pieaugusi gandrīz trīs reizes, bet šķeldas – gandrīz četras. Lielu lomu vietējā tirgū nosaka arī skandināvu ražotāju pieprasījums pēc tādiem kokmateriāliem, kādus iepriekš iegādājās no Krievijas un Baltkrievijas. Vairākus mēnešus tirgū varēja novērot neredzēti augstu bērza papīrmalkas un finierkluču cenas. Šobrīd cena ir stabilizējusies, taču daudz būs atkarīgs no turpmākajiem laikapstākļiem un ģeopolitiskās situācijas, tā savu apskatu noslēdz eksperts.
Lasiet arī: Meža nozarē eksports pērn audzis par 15,4%, imports – par 4,3%
