Latvija negrasās mīkstināt sankciju politiku pret Krieviju, otrdien, 4.jūlijā pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Valdība slēgtajā sēdes daļā konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sankciju stiprināšanu ar Krieviju.
Rinkēvičs skaidroja, ka informatīvais ziņojums sagatavots, jo pagājis pusotrs gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un kopš Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts piemēroja dažāda veida ekonomiskās sankcijas.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija turpinās konsekventi iestāties par sankciju piemērošanu pret Krieviju visās jomās.
Tāpat netiks meklētas iespējas sankcijas mīkstināt, vai arī piekrist aicinājumiem tās mīkstināt, jo šādas runas ES ik pa brīdim parādās.
Plānots arīdzan pievērst uzmanību tām valstīm, kurās pēkšņi pieaudzis Latvijas precu eksports, vai arī imports no šīm valstīm, kas liek domāt par sankciju apiešanu. Tāpēc plānots strādāt, lai novērstu sankciju apiešanu, stingrāk uzraudzītu sankciju piemērošanu, strādājot ar ES, lai tā kļūtu par kopēju Eiropas praksi.
Taujāts, vai pastāv bažas par sankciju piemērošanu, Rinkēvičs atzīmēja, ka sankciju politika kļūst arvien sarežģītāka un daudzšķautņaināka.
Vajadzīgs skaidrot un strādāt ar uzņēmumiem, kuri vēlas ievērot sankcijas un labticīgi vēlas saņemt padomu.
Tajā pašā laikā ir konstatēti gadījumi, par kuriem ziņojušas tiesībsargājošās iestādes, kad bijuši konkrēti sankciju pārkāpumi. Pēc ārlietu ministra paustā, ne visi uzskata, ka sankcijas uz viņiem attiecas. Viņš uzsvēra, ka sankciju ievērošana Latvijā ir pastāvīgs darbs ar visām iesaistītajām institūcijām.
“Manuprāt, ir zināmi uzlabojumi, tomēr ik pa laikam arī Ārlietu ministrijā vēršas ar jautājumiem, kā sankcijas apiet. Valdība apstiprināja, ka mūsu politika ir stingra sankciju piemērošana Krievijai, kamēr norit karš Ukrainā un kamēr Krievijas uzvedībā nav notikušas būtiskas izmaiņas,” sacīja ārlietu ministrs.
Rinkēvičs pauda prieku, ka valdība nolēma pārdalīt 2 miljonus eiro Ekonomikas ministrijai (EM), lai sniegtu atbalstu Ukrainas,
jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijai. Ārlietu ministra ieskatā, jāgatavojas tam, ka Ukrainas rekonstrukcijas programmai ir jābūt ilgtermiņa plānam.
Iepriekš jau vēstīts, ka finansējums tiek pārdalīts no budžeta resora Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums programmas Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem uz EM budžetu.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā”, viens no piedāvātajiem atbalsta virzieniem ir Latvijas uzņēmēju iesaiste Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā 2023.gadā, atvēlot šim mērķim divus miljonus eiro no Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā 2023.gadam ar likumu Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam paredzētā 5 110 877 eiro finansējuma.
Atbalsta mērķis atvēlētā finansējuma ietvaros ir pamatpakalpojumu nodrošināšana Čerņihivas apgabala iedzīvotājiem un apgabala sociālekonomiskā attīstība,
nodrošinot Ukrainas identificētās vajadzības caur steidzamāko un nepieciešamāko preču piegādi.
Plānotais atbalsts tiks sniegts ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, atbilstoši Ukrainas amatpersonu identificētajām vajadzībām. EM šī piedāvājuma izstrādē sadarbojās ar Čerņihivas pilsētas un Ņižinas pilsētas administrāciju.
Minētā atbalsta sniegšanai EM uzrunās Latvijas uzņēmējus, informāciju par plānoto sarunu procedūru publicēs EM tīmekļa vietnē.
Ukrainas Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirto divu miljonu eiro finansējumu EM plāno izmantot dzīvojamā fonda atjaunošanā, pirmsskolas izglītības iestāžu labiekārtošanā un dzelzsbetona civilo patvertņu nodrošināšanā, teikts EM informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Ņemot vērā arī Ukrainas puses lūgumu, EM piešķirto finansējumu divu miljonu eiro apmērā piedāvā izmantot, sniedzot atbalstu dzīvojamā fonda atjaunošanā – moduļu mājas ģimenēm, kuru mājokļi tika pilnībā iznīcināti Krievijas agresijas rezultātā (aptuveni viens miljons eiro), pirmsskolas izglītības iestāžu labiekārtošanā (mēbeles, rotaļlaukumu aprīkojums), nodrošinot drošu un stimulējošu vidi (aptuveni 500 000 eiro), dzelzsbetona civilo patvertņu nodrošināšanā (aptuveni 495 000 eiro), sertificēta būveksperta pakalpojumu nodrošināšana, lai uzstādītu moduļu mājas un civilās patvertnes (aptuveni 5000 eiro).
Konceptuāli ir panākta vienošanās ar Čerņihivas pilsētas domi par katras puses veicamajiem darbiem, lai realizētu augstāk minēto atbalstu.
EM ziņojumā teikts, ka minētais atbalsts veicinātu iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, sniegtu iespēju darbspējīgiem iedzīvotājiem atsākt darba gaitas un paātrinātu Ukrainas ekonomisko izaugsmi.
Ir panākta vienošanās ar Čerņihivas pilsētas domi par kritērijiem, pēc kuriem tiks piešķirtas Čerņihivas iedzīvotājiem moduļu mājas – ģimenes bez dzīvesvietas, kuru mājas ir iznīcinātas Krievijas iebrukuma rezultātā, ģimenes ar bērniem (prioritāri), sociāli maznodrošinātās ģimenes, ģimenes ar zemiem ienākumiem.
Savu redzējumu EM prezentēja Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes 2023.gada 19.jūnija sēdē. Tās ietvaros EM piedāvātais redzējums Latvijas iesaistei Čerņihivas rekonstrukcijas procesā 2023.gadā, veicinot Latvijas uzņēmēju iesaisti, tika pieņemts zināšanai un konceptuāli atbalstīts.
EM informē, ka saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi.
Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas divas skolas, viena arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, četras arodskolas. Šobrīd vidēji 3700 bērnu apmeklē 37 pirmsskolas izglītības iestādes (no 52 esošajām), kuras ir atsākušas darbu un kurām ir jāatjauno zaudētā materiāli tehniskā bāze.
Tādējādi viens no Čerņihivas pilsētas administrācijas prioritārajiem uzdevumiem ir nodrošināt mājokļus pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt vienlaikus ar izglītības iestāžu rekonstrukciju ir nepieciešams modernizēt to materiāli tehnisko bāzi, radot piemērotu izglītības vidi Čerņihivas pilsētas bērniem, kuri guvuši smagu psiholoģisko stresu un traumas militāro operāciju dēļ un turpina dzīvot pastāvīgu baiļu apstākļos notiekošā kara dēļ, īpaši tas attiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem.
Tāpat Čerņihivas pilsētas administrācija uzsver, ka, ņemot vērā pastāvīgās gaisa uzbrukuma briesmas, aktuāls ir jautājums par civilo patvertņu nodrošinājumu Čerņihivas pilsētas iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību.
Par visiem pasākumiem, kas saistīti ar Ukrainas atjaunošanu un uzņēmēju iesaisti, EM nodrošinās publisko komunikāciju.
Lasiet arī:VIDEO| Krievi pērk nekustamos īpašumus sagrautajā un okupētajā Mariupolē