Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) iesniedzis Krimināllikuma grozījumus, kas paredz bargākus sodus par Latvijas robežas nelegālas šķērsošanas organizēšanu un atbalstīšanu, informē Apvienotā saraksta (AS) pārstāve Mudrīte Grundule.
Smiltēns norāda, ka jau ilgstoši Latvijas-Baltkrievijas robeža tiek pakļauta spēcīgam nelegālas imigrācijas spiedienam, katru dienu konstatējot desmitiem mēģinājumu nelikumīgi šķērsot mūsu valsts robežu.
“Nav noslēpums, ka kaimiņvalsts režīms to izmanto kā hibrīdkara sastāvdaļu, mēģinot vājināt Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) drošības situāciju,” atzīmē Saeimas priekšsēdētājs.
AS politiķis norāda, ka diemžēl šīm darbībām ir atbalstītāji arī Latvijas teritorijā, kuri alkatības dēļ nodarbojas ar nelegālas robežas šķērsošanas organizēšanu, nelegālo imigrantu tālāku transportēšanu un atbalstīšanu.
Sekmīgu Latvijas Valsts robežsardzes (VRS) darbu šo noziedznieku apkarošanā traucē nepilnīgais un pārlieku maigais sodu apjoms, kā arī nekonsekventā tiesu prakse, akcentē politiķis. Lai gan likums ļauj piemērot ilgstošu cietumsodu, nereti ir gadījumi, kad tiesas piemēro tikai mēnesi vai divus mēnešus ilgu apcietinājumu, naudas sodu vai sabiedrisko darbu, atzīmē Saeimas priekšsēdētājs.
“Šādai sodu politikai nav atturoša rakstura, un tā nav samērojama ar nacionālas drošības riskiem, ko rada šādi nopietni likuma pārkāpumi. Šie jautājumi ir pacelti visaugstākajā līmenī, apspriežot tos Valsts prezidenta vadītajā Nacionālas drošības padomē,” atzīmē Smiltēns.
Lai sekmētu Valsts robežsardzes efektīvu darbu un sekmētu nacionālās drošības sekmīgu aizstāvību, balstoties VRS un Iekšlietu ministrijas ieteikumiem, Saeimas priekšsēdētājs ir sagatavojis un iesniedzis Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir stiprināt sodu bardzību, kā arī skaidrāku to pielietojumu, informēja Grundule.
Grozījumos Krimināllikuma pantā, kurā noteikta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, Smiltēns rosina atteikties no maigāka soda iespējām, izslēdzot no attiecīgajām normām tādu alternatīvo sodu kā sabiedriskais darbs vai naudas sods piemērošanas iespējamību.
Tādus pašus grozījumus politiķis piedāvā krimināllikuma sekojošā pantā, kurā noteikta kriminālatbildība par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā – attiecīgi izslēdzot tādu alternatīvo maigāku sodu kā sabiedriskais darbs vai naudas sods piemērošanas iespējamību.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja aicina noteikt kriminālatbildību par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai par liela personu skaita, tas ir vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu nelikumīgas uzturēšanas nodrošināšanu.
Par šādu kriminālu darbību politiķis rosina noteikt sodu brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Ņemot vērā situācijas nopietnību un pieaugošos drošības riskus, piedāvātos likuma grozījumus rosina Saeimā izskatīt iespējami īsā termiņā, pavēstīja AS pārstāvji.
Arī Valsts robežsardzes skatījumā pret šādām darbībām būtu jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību. VRS pārstāvji uzsver, ka no viņu puses tiek ieguldīti būtiski cilvēkresursi minēto noziedzīgo darbību pierādīšanā.
Iepriekš izmeklēšanas tiesneši bija apmierinājuši VRS izmeklētāju ierosinājumus un noziedzīgajās darbībās iesaistītajām personām drošības līdzekļi – apcietinājumi – tika piemēroti. Šī drošības līdzekļa piemērošana nodrošināja ātrāku gala nolēmuma pieņemšanu sāktajā kriminālprocesā.
Taču pašlaik ir konstatēti jau vairāki kriminālprocesi, kuros VRS izmeklētāju ierosinājumus par apcietinājuma piemērošanu izmeklēšanas tiesneši nav apmierinājuši. Latvijas robežsardzē uzsver, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošana, īpaši trešo valstu pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, būtiski apgrūtina kriminālprocesa sekmīgu tālāku virzību.
Vairumā gadījumu šīs personas pēc sākotnējām procesuālām darbībām atstāj Latviju un atkārtoti pie procesa virzītāja neierodas. Tādējādi prognozējams, ka apcietinājuma nepiemērošana būtiski apgrūtinās ātrāku – vai pat padarīs neiespējamu – gala nolēmumu pieņemšanu, atzīmē robežapsardzes pārstāvji.
Robežsardzē arī uzsver, ka kriminālsodiem būtu jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgajās darbībās. Saeima tiesai ir devusi tiesības par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā piemērot bargāko soda veida – brīvības atņemšanu.
Tomēr tiesas spriedumu analīze liecina, ka 2023.gadā tiesas nevienā krimināllietā par noziegumu, kas saistīts ar Baltkrievijas-Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, personām nav piemērojusi bargāko soda veidu.
No tiesas spriedumiem un prokurora priekšrakstiem par sodu, ar kuriem personas ir notiesātas par minēto noziedzīgo darbību izdarīšanu, secināms, ka visām notiesātajām personām ir piemērota vai nu īslaicīga brīvības atņemšana līdz četriem mēnešiem, naudas sods līdz 12 400 eiro, vai sabiedriskais darbs līdz 280 stundām, piemērojot papildsodu tiesību ierobežošanu ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts amatpersonas statusa ieņemšanu.
VRS ieskatā tie ir pārlieku maigi sodi par Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma atbalstīšanu. Robežsardze arī sagatavojusi sīkāku apkopojumu par krimināprocesiem, kuros piemērots amatpersonu ieskatā pārāk maigs sods.
Saskaņā ar VRS rīcībā esošo informāciju, Baltkrievijā joprojām atrodas ievērojams migrantu skaits, kas vēlas nokļūt Rietumeiropā, nelikumīgi šķērsojot arī Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu.
Lielais valsts robežu šķērsot gribētāju skaits ir radījis “vilinošus apstākļus” tiem, kuri vēlas organizēt vai īstenot imigrantu nelegālu pārvietošanu – pārvešanu ar autotransportu – Eiropas Savienības (ES) iekšienē, tas ir, nodrošināt šo personu neatļautu uzturēšanos Latvijā vai citā ES dalībvalstī, teikts VRS sagatavotajā apkopojumā.
Minētā rezultātā 2023.gada pirmajā pusē būtiski ir pieaudzis konstatēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar Baltkrievijas-Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, šīs personas pārvietojot pa valsts teritoriju, gadījumu skaits.
Šogad līdz 13.augustam VRS ir sākusi 55 saistītus kriminālprocesus.
Septiņi no šiem kriminālprocesiem ir par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Procesi sākti pret septiņiem migrantu pārvietotājiem, no kuriem četri ir Latvijas pilsoņi un pa vienam Ukrainas, Pakistānas un Afganistānas pilsonim. Viņi pārvietojuši 37 cilvēkus, no kuriem 12 ir Sīrijas pilsoņi, 13 Afganistānas pilsoņi un 12 Indijas pilsoņi.
Par nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā sākti 48 kriminālprocesi. Tajos figurē 61 šīs kriminālās darbības nodrošinātājs, no kuriem 19 ir Latvijas pilsoņi, deviņi Ukrainas pilsoņi, četri Gruzijas pilsoņi, četri Latvijas nepilsoņi, pa trīs Moldovas un Lietuvas pilsoņiem, kā arī pa diviem pilsoņiem no Krievijas, Kamerūnas, Azerbaidžānas un Sīrijas, Uzbekistānas un Baltkrievijas.
Tāpat nelikumīgu uzturēšanos Latvijā nodrošināja divi Igaunijas nepilsoņi, kā arī pa vienam Igaunijas, Serbijas, Kirgizstānas, Pakistānas un Vācijas pilsonim.
Minētie pārkāpēji nodrošinājusi iespēju Latvijā uzturēties 279 cilvēkiem, no kuriem 79 ir Indijas pilsoņi, 54 Afganistānas pilsoņi, 51 Sīrijas pilsonis, 15 Komoras salu pilsoņi, 20 Irānas pilsoņi, pa astoņiem Ēģiptes un Pakistānas pilsoņiem, seši Kongo pilsoņi, pa pieciem Tadžikistānas un Senegālas pilsoņiem, pa četriem Azerbaidžānas, Šrilankas, Kamerūnas un Mali pilsoņiem, trīs Ganas pilsoņi, pa diviem Kubas, Bangladešas un Gvinejas pilsoņiem, kā arī pa vienam Irākas, Jemenas un Etiopijas pilsonim.
Analizējot informāciju par personām, kurām tiek nodrošināta nelikumīga uzturēšanās, VRS secinājusi, ka vienā reizē tiek pārvietotas no trīs līdz pat 19 personu lielas grupas. No iepriekš minētajiem kriminālprocesiem 20 procesos tika konstatēts, ka personu grupa, kurai tika nodrošināta iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijā, sastāvēja no sešām un vairāk personām, bet 34 gadījumos grupas lielums bija no trīs līdz piecām personām.
Tādējādi vērojama tendence lielākas nelikumīgas peļņas gūšanas nolūkā vienā reizē pārvietot lielu personu skaitu, atzīmē robežsardzē.
Noziedzīgo darbību veicēji ne tikai apgrūtina robežas apsardzībā iesaistīto iestāžu darbību nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo personu konstatēšanā, bet sekmē neidentificētu personu nekontrolētu pārvietošanos ES teritorijā. Iespējams, kādas no iesaistītajām personām ir saistītas ar teroristiskām organizācijām vai ārvalstu aģentiem, atzīmēts VRS apkopotajā informācijā.
Personu lielā skaita pārvietošana pa valsts teritoriju sekmē Baltkrievijas realizētā hibrīdapdraudējuma īstenošanu un rada būtisku sabiedrības apdraudējumu, uzsver robežsardzē.
Jau vēstīts, ka sodu politikai hibrīdkara apstākļos jābūt stingrai un tādai, kas attur no atkārtotas noziegumu izdarīšanas un parāda valsts gatavību reaģēt uz apdraudējumu, secināts ceturtdien Nacionālās drošības padome sēdē, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Lasiet arī: VIDEO | Lukašenko “rēķinās” ar Baltijas valstu iebrukumu Baltkrievijā