bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

13.Saeima komentē: Pirmā eiforija; ne īpaši gudrās tradīcijas; mazāk komunistu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas sastāvā ir 66 deputāti, kuri iepriekš nav sēdējuši Jēkaba ielas 11 galvenajā sēžu zālē, pieņemot Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgus lēmumus. Parlamentārieši uz «jauniņajiem» lūkojas cerīgi, apgalvojot, ka tie ienesīšot svaigas vēsmas, iespējams, mainīs, kā viņi apgalvo, vecās, ne īpaši gudrās tradīcijas un būs dedzīgi deputāti. Ko par jauno Saeimas sastāvu saka pārstāvji no visām septiņām partijām? To BNN noskaidroja pirmajā parlamenta sēdē, kas norisinājās 6.novembrī.

Jāpaiet laikam, lai pārkāptu pirmajai pēcvēlēšanu eiforijai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Daniels Pavļuts

Runājot par pirmajiem darbiem, kas jaunajai Saeimai jāpaveic, Attīstībai/Par! deputāts Daniels Pavļuts saka: «Jaunievēlētai Saeimai viens no pirmajiem galvenajiem uzdevumiem ir izveidot rīcībspējīgu valdību, arī koalīcijas veidošana turpmāk paliek galvenais uzdevums.»

«Lai varētu pilnvērtīgi sākt likumdošanas procesu, ir jāievēl komisijas. Būtu labi, ja būtu skaidrība par valdības apveidiem un par premjera kandidātu. Ja tas būs zināms, atvērtie, nezināmie jautājumi tūlīt strauji sāks iet mazumā. Principā tas viss būtu bijis sen jāizdara paralēli, bet kaut kāda pieredzes trūkuma, personisku ambīciju dēļ, kas ir jūtamas un klātesošas šai procesā, tas netika izdarīts.»

«Manā skatījumā pirmais ir Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas ir saistīts ar nākamā gada budžeta projektu, kuru šobrīd ir sastādījusi aizejošā valdība un pie kura drīz būs jāsāk strādāt jaunajai valdībai. Veselības aprūpes finansēšanas likuma spēkā stāšanās termiņš ir 1.janvāris, un ir lietas, kas tur, mūsuprāt, ir labojamas. Principā vecās partijas ir piekritušas tam, ka ir vai nu strauji jāpārskata, jālabo [šis likums], vai jāpārliek [ieviešanas] termiņš. Šis ir pirmais, kam jāķeras klāt, jo tam ir saikne ar budžeta projektu,» stāsta Attīstībai/Par! līderis.

Jautāts par 13.Saeimas stiprajām un vājajām pusēs, Pavļuts norāda, ka ir daudz jaunu cilvēku – gan gados jauni, gan jaunas sejas. «Tā ir gan stiprā, gan savā ziņā arī vājā puse, jo būs vajadzīgs kaut kāds «ieskriešanās laiks». Būs jāiemācās gan tehniskās lietas, kas saistītas ar Saeimas darbu, gan izprast valsts pārvaldi, gan arī mazliet tikt galā ar sevi, jo tā deputāta loma ir jauna.»

«Es domāju, tas ir milzīgs pluss, ka [šajā] Saeimā ir pārstāvēts daudz vairāk sieviešu. Valdības, kurās dzimumu īpatsvars ir sabalansētāks, strādā citādi – tiek daudz labāk apsvērti dažādi aspekti, sekas, kas varētu iestāties no tādas vai citādas rīcības. Brīžiem tālredzīgāk, tā ka man liekas ļoti būtiski, ka šīs dažādās perspektīvas tiek pārstāvētas Saeimā. Manuprāt, tas ir liels solis ceļā uz modernu, saliedētu un iekļaujošu sabiedrību Latvijā,» atzīmē Pavļuts.

Kā vēl vienu stipro pusi, kas reizē var būt arī mīnuss, jaunajam Saeimas sasaukumam Pavļuts norāda, ka ir daudz jaunu partiju. «Pluss no tā viedokļa, ka sabiedrība vēlas pārmaiņas, mīnuss no tā viedokļa, ka jauno partiju kopdarbošanās vēl nav iezīmējusies – katrs ir par sevi. Varbūt neklājas par sevi tā teikt, bet man šķiet, ka Attīstībai/Par! ir centusies šajā mēnesī kopš vēlēšanām demonstrēt centienus strādāt kopā.»

«Vairākiem spēkiem šķiet, ka viņi ir uzvarējuši vēlēšanās, kaut gan ieguvuši tikai par dažiem mandātiem vairāk nekā citi. Es domāju, tas prasīs kādu laiku, lai pārkāptu tai pirmajai eiforijai, kas ir pēc ievēlēšanas, un ķerties pie valsts, sabiedrības interesēs mērķtiecīga darba. Mums taču ir jāparāda, ka spējam rīkoties straujāk, izlēmīgāk un vienlaikus arī gudrāk, tālredzīgāk nekā aizejošā koalīcija. Jaunība ir gan pluss, gan mīnuss – atkarībā no tā, kā to lieto,» noslēdz Pavļuts.

Iespējams, ka ir jau atrasti sadarbības partneri un izveidota koalīcija

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis

«Vispirms komisijas jāievēl. Šobrīd, piemēram, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā no iepriekšējiem deputātiem ir pārvēlēti trīs, turklāt vienam deputātam nav pielaides, līdz ar to, ir ļoti sarežģīti strādāt. Tā ir arī citās komisijās, kur šī lieta [ar pielaidēm] būs jārisina. Tas ir pietiekami sarežģīts jautājums, jo pielaidi nevar nemaz tik ātri izskatīt – arī dienestu kapacitātes dēļ,» BNN norādījis Zaļo un zemnieku savienības deputāts Raimonds Bergmanis.

«Tas, ka politikā ienāk jauni cilvēki, ir ļoti labi. Tā degsme. Galvenais jau saprast, vai pietiks spēka un vēlmes. Pieredze arī ir svarīga loma tajās lietās. Droši vien būs dažādi lēmumi šeit, kādam jau droši vien būs jābūt opozīcijā. Tas ir pārbaudījums. Vai [partija] opozīcijā var strādāt tikpat kvalitatīvi [kā pozīcijā], kaut arī ir sarežģītāk īstenot solījumus, kas izteikti vēlētājiem?»

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, ZZS paliks opozīcijā, Bergmanis atbildēja, ka «nu to šobrīd neviens [vēl nevar pateikt]». «Šobrīd mēs redzam, ka tikai pāris stundas pirms sēdes tiek sakārtotas sēdvietas. Ja šādi esam sākuši šo Saeimu, tad man ir grūti prognozēt, kā tas viss nākotnē ievirzīsies. Iespējams, ka ir jau atrasti sadarbības partneri un izveidota koalīcija. To mēs arī [vēl] redzēsim. Tūliņ pat, es domāju, pēc solījuma došanas mēs to arī varēsim sākt just.»

Mazāk komunistu Saeimā un Ministru kabinetā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

«Kad būs izveidota jaunā valdība, tad pirmais, kas jāizdara jaunievēlētajai Saeimai, ir jāpieņem 2019.gada valsts budžets. Šajā budžetā var būt ļoti maz izmaiņu. Latvijai šobrīd nepieņemt jauno budžetu vai to «rakt ārā», sākot no saknēm, kas ir iestrādātas, būtu ļoti nevalstiska rīcība. Jāatceras, ka mēs esam jaunie, kas ir ienākuši, un ar mazām korekcijām ir jāpieņem 2019.gada budžets,» BNN komentē KPV LV līderis Artuss Kaimiņš.

Viņš atzīmē, ka jauno valdību ir jau sācis dēvēt par «OIK likvidēšanas valdību». «Mēs arī savā partiju vērtību deklarācijā esam definējuši to kā vienu no svarīgākajiem punktiem, ka OIK ir jāatceļ līdz 2.jūlijam vai, cerams, pat ātrāk. Tas, manuprāt, būtu pirmais labais darbs Latvijas labā, jo tā ir milzīga afēra, kas tiek īstenota jau desmit gadus. Mums ir dārgākā elektrība Eiropas Savienībā, tas nav normāli. Tātad 2019.gada valsts budžets un tad ķeramies klāt pie OIK.»

Runājot par šīs Saeimas stiprajām pusēm, Kaimiņš atzīmē, ka iepriekšējā parlamentā bija 34 komunisti, kas bija arī Ministru kabineta sastāvā. «Šobrīd ļoti daudzi ir izbalsoti ārā, un man par to jāsaka paldies vēlētājiem. Tātad stiprā puse – mazāk komunistu Saeimā un Ministru kabinetā.»

Kā vēl vienu plusu jaunajai Saeimai Kaimiņš min jaunās, neredzētās sejas, kā arī gados jaunos cilvēkus. Tāpat parlamentā manāmi arī cilvēki, kas iepriekš nav bijuši politikā. «Domāju, ka tā ir lieliska dāvana Latvijas simtgadē.»

66 jaunievēlētie deputāti būs liels izaicinājums

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Rihards Kols

«Sākumā ir jāizveido jaunā valdība, jo bez tās nevar sākt skatīt nākamā gada valsts budžetu. Tāpat ļoti «akūta» situācija ir ar iesāktajām reformām, pie kā jāķeras. Jāsaprot, ka jaunievēlētās partijas arī vēlas ienest jaunas reformas, pie kā jaunajai Saeimai būs jāstrādā, bet ir arī daudz likumprojektu, kas jāvirza, pārņemot tos no iepriekšējā parlamenta,» BNN komentē nacionālā apvienība Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 13.Saeimas deputāts Rihards Kols.

Viņaprāt, 66 jaunievēlētie deputāti būs liels izaicinājums, uzsākot 13.Saeimas darbu. «Parlamenta darbs tomēr ir ļoti specifisks – likumprojektus, politiskās virzības pāris dienu laikā apgūt nevar. Tomēr pašlaik es esmu ļoti atvērts un kā atkārtoti pārvēlēts deputāts esmu gatavs palīdzēt un asistēt jaunajiem, jo, viennozīmīgi, jaunajā sasaukumā būs jāstrādā daudz.»

Kols atzīmē, ka viņš vairāk koncentrējas nevis uz problēmām, bet to, ka ir jāveido kopīgs darbs – neatkarīgi no dažādajām politiskajām ideoloģijām. «Mums akūti valstī nepieciešams uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Mums nevajadzētu kardināli mainīt valsts attīstības virzienu, jo pašlaik tas ir diezgan pozitīvs.»

Runājot par jauno valdību, viņaprāt, nevajadzētu definēt stingru robežu, ka tai ir jau jābūt Latvijas simtgadē. «Nevajag [to darīt] «pa galvu un pa kaklu». Protams, tas būtu skaisti un ļoti simboliski, tomēr ir jāizveido tāda valdība, kas ir stabila ilgtermiņā. Manuprāt, tajā ir jādarbojas pēc iespējas vairākām ievēlētajām 13.Saeimas politiskajām partijām, es runāju par latviskajām partijām. Sešas partijas ir definējušas, ka nesadarbosies ar Saskaņu

Tikmēr par jau notikušajām pārrunām, Kols BNN uzsver, ka nacionālā apvienība ir ļoti atvērta diskusijām par potenciālo valdības sastāvu. «Pašlaik situācija sarunās izskatās, ka partijas, kas vada pārrunas, ir izvirzījušas «kaut ko», bet pie kopīga galda uz sarunām iet izvairīgi, meklējot dažādas atrunas. Tomēr domāju, ka trešdien, 7.novembrī, būs būtiska diena, jo Valsts prezidents paziņos nominēto Ministra prezidenta kandidātu. [Iezīmēsies] posms, kad pašreizējais, iesaldējošais brīdis būs pārlauzts un tad tiešām sāksies kustība un, cerams, valdības izveide vairs netiks stiepta garumā.»

Jaunie cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies Saeimā, varētu mainīt vecās, ne īpaši gudrās tradīcijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāte Evija Papule

Runājot par izglītības reformu, Saskaņas deputāte Evija Papule norāda, ka ir jāskatās, vai nepieciešams kāds papildinošs Saeimas atbalsts, lai reforma virzītos pozitīvi. «Nevis ātrāk, bet tieši pozitīvi. Tai skaitā formulējot Saeimas attieksmi par pārmaiņām izglītībā. Tāpat viens no svarīgajiem jautājumiem, manuprāt, ir veselības sistēmas sakārtošana. Pats svarīgākais, ko visvairāk cilvēki, manuprāt, gaida, ir pensiju sistēmas skatīšana tādā aspektā, lai to varētu palielināt,» BNN komentē Papule.

Jautāta, kā Saskaņa reaģē, ka pārējās politiskās partijas atsakās vest pārrunas par jauno valdību, Papule norāda: «Nav noslēpums, un arī es to esmu paudusi, ka vairāku līniju vilkšana pret cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, un proponēšana, ka viena partija pārstāv tikai šādus vēlētājus, ir nepareiza pašā saknē. Tas traucēs Latvijas attīstību, un 27 gadus to mēs arī redzam [ka tas tā notiek]. Droši vien, ka būtu jārunā par kādu ideoloģiju, par kādu virzienu sakritību/nesakritību, bet dalīt partijas pēc tautībām, es nezinu, kurš tas gadsimts. Tas liecina par politiķu vajadzību vēl augt un skatīties modernākā pasaulē 21.gadsimtā, pat drīzāk uz 22.gadsimtu. Ja es varu izteikties, tad šie cilvēki, kas ir balsojuši par Saskaņu, un arī īpaši par mani, viņi šobrīd pauž neizpratni, kādēļ cilvēki netiek iesaistīti gan sarunās, gan arī tālākajā darbībā, jo arī Saskaņai ir profesionāli cilvēki.»

Komentējot jaunā sasaukuma stiprās puses, Papule atzīmē, ka viena no tām ir – pārmaiņas ir notikušas. «Es nerunāju par to, vai ir ienākuši jauni vai [vēl valda] iepriekšējie politiskie spēki, bet par to, ka ir daudz jaunu cilvēku, kas līdz šim nav darbojušies Saeimā, kas, iespējams, varētu mainīt vecās, ne īpaši gudrās tradīcijas, kas varbūt vairāk atbilst 20.gadsimtam. Ar daudziem politiķiem esam bijuši pazīstami jau iepriekš profesionālajā darbībā, un mums ir bijusi pozitīva sadarbība. Es ļoti ceru, ka prevalēs šis faktors, nevis pārstāvētā politiskā partija vai kā citādi. Tas būs tas, kas tiešām virzīs to, lai arī mūsu valsts beidzot izķepurotos no pēdējām vietām, kur mēs esam savā attīstībā – laimes indeksā, cilvēku apmierinātībā vai arī sociālo ieguvumu vai sociālās politikas jomā.»

Trīs prioritātes – drošība, izglītība un reģionālā reforma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens

«Pirmie darbi jaunajai Saeimai, protams, ir ievēlēt rīcībspējīgu Prezidiju, kā arī izveidot komisijas.» Jaunās Vienotības deputāts Arvils Ašeradens piebilst, ka sabiedrībai, iespējams, ne vienmēr ir skaidrs, ka tieši komisijās notiek reālais likumdošanas darbs. «Komisijās parlamentārieši savā starpā debatē un nonāk pie labāka, efektīvākā likumdošanas risinājuma.» Ašeradens pārliecināts, ka jaunajai Saeimai priekšā ir daudzu likumprojektu izskatīšana. «Valdība jau ir atsūtījusi pietiekami daudzus jautājumus, kas Saeimai būs jālemj. Kā pirmās skatīs arī jauno parlamentāriešu iniciatīvas. Tā kā, es domāju, būs ļoti daudz darba pirmajā pusgadā.»

«Ja skatāmies no tāda parlamentārā viedokļa, pie kā būtu «jāpieķeras» jaunajai Saeimai, tad, protams, partijām ir jāizveido valdība. Tad jaunās valdības veidošanā tiks noteiktas galvenās prioritātes. Šobrīd jau redzam, ka ir vismaz trīs dažādu līderu, ko prezidents ir nominējis, dažādas valdības deklarācijas. Es domāju, prioritātes noteiks jau jaunā valdība, un jaunais Ministru prezidents pateiks, kas tiks darīts.»

«Ja skatāmies no Jaunās Vienotības puses, tad partijai ir eiroatlantisks redzējums, kam īpaša prioritāte ir valsts drošība. Viennozīmīgi vēlamies turpināt visus tos jautājumus, kas saistīti ar izglītību. Tie ir divi virzieni. Viens ir valodas mācību nostiprināšana skolā un droši vien skolas sistēmas pārmaiņa, izejot no šīs perspektīvas. Tāpat arī, protams, jaunās prasmēs balstītas mācības. Savu reformu gaida arī augstskolas, tai skaitā, konsolidāciju. Lielais jautājums, ko mēs uzskatām, šī Saeima var risināt, ir reģionālā reforma. Šobrīd šķiet, neviena partija nav teikusi striktu «nē»,» saka 12.Saeimas ekonomikas ministrs.

«Drošība, izglītības un reģionālā reforma, ir trīs temati, ko izvirzām no Jaunās Vienotības puses. Bet tas pamatu pamats tik tiešām ir drošības jautājumi, jo mēs atrodamies ļoti sarežģīta ārpolitiskā situācijā. Šeit nedrīkstētu kļūdīties.»

Komentēt stiprās un vājās jaunā sasaukuma puses Ašeradenam pirmajā sanākšanas dienā šķiet neprātīgi. «Es domāju, ka ir interesanti, ka pirmo reizi ir tik radikāli nomainīts parlaments. Ir vairāk nekā 60 jaunu deputātu, tas prasīs laiku saprast viņiem, kur viņi atrodas, ko taisās darīt un kā strādāt šeit. Mēs jau redzam pirmās ievēlētās Saeimas dienas, kamēr tās bija ārpus šiem [Saeimas ēkas] mūriem. Panākt vienošanos bijis ļoti grūti. Līdz vēlēšanām ir tāda komandu sacensība, pēc vēlēšanām ir tāds komandu sadarbības darbs.»

«Politikā rezultāts tiek panākts, vienojoties un saņemot atbalstu idejām, vai ne?! Līdz šim tas nav novērots. Parasti uz Saeimas pirmo dienu ir jau zināms pirmās koalīcijas aprises, kas šobrīd nav. Ja jūs man prasāt vienu labo lietu – daudz jaunu deputātu. Tā problemātiskā puse, ka šobrīd ir jāiemāca politiskā sadarbība un tas prasīs laiku,» atzīmē politiķis.

Attiecībā uz Jaunās Vienotības pozīciju un pārstāvniecību 13.Saeimā, Ašeradens atzīst – bija vairāk nekā 20 vietas, šobrīd astoņas. «Mums ir jāvērtē, ka Jaunā Vienotība kā varas partija ir gājusi cauri ļoti dziļai krīzei un pagājušogad, augustā pārņemot partiju, mēs bijām tuvu pie 2% reitinga un vienu brīdi noslīdējām pat uz 1%, un izskatījās, ka situācija ir bezcerīga. Tad izdevās nomainīt partijas vadību, mainot darba stilu. Pārejot no autokrātiska stila uz komandas stilu, manuprāt, mēs sasniedzām izcilu rezultātu! Šķita, ka arī daudzi koalīcijas partneri bija mūs norakstījuši. Tomēr mēs esam atpakaļ Saeimā ar ļoti labu komandu, ar ļoti labu, spēcīgu intelektuālo piedāvājumu, un es vērtēju to kā milzīgu panākumu. Otrs, šajā situācijā, kur ir ļoti daudz jaunu politiķu, Jaunās Vienotības pieredze tiešām būs ļoti noderīga, lai stabilizētu Saeimas darbu.»

Tiesiskuma stiprināšana ir pamatu pamats

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Juris Jurašs

«Šobrīd ir tā, ka ikvienam politiskajam spēkam, kas ir ievēlēts, jau priekšvēlēšanu laikā un arī šobrīd ir definēti un uzturēti, viņuprāt, svarīgākie darbi, kas būtu jāpaveic. Tas, ko JKP uzstādījusi sev par prioritāru, ir tiesiskuma stiprināšana Latvijā. Un mēs uzskatām, ka tas ir pamatu pamats, lai varētu mūsu valsts attīstīties labklājības virzienā,» BNN atzīmē Jaunās Konservatīvās partijas deputāts Juris Jurašs.

«Protams, stiprās un vājas puses rādīs laiks. Man gribas domāt un cerēt, ka tieši tas, ka divas trešdaļas no Saeimas ir nomainījušās un ir nākuši klāt jauni politiķi ar ļoti pozitīvām ambīcijām, degsmi un vēlmi tiešām darboties valsts labā, varētu būt stiprā puse. Es nedomāju, ka tāpēc, ka liela dala deputātu ir aizgājuši, kapacitāte un pieredze ir mazinājusies. Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, lai jaunie iekrātu pieredzi un varētu pilnvērtīgi strādāt,» tā Jurašs.

Pr grūtībām sastrādāties jaunajā Saeimā Jurašam ir grūti prognozēt, pieļaujot, ka grūtības «izkristalizēsies» laika gaitā.

Pirmais iespaids, ienākot zālē, bija, ka piedalos Jauniešu Saeimas sēdē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs

Jautāts par pirmajiem jaunās Saeimas pienākumiem, Saskaņas deputāts Boriss Cilēvičs saka: «Jārīkojas saskaņā ar kartības rulli, jāievēl Prezidijs, jāsadala deputāti pa komisijām, jāievēl komisiju vadība un tad jau kaut kā jāplāno darbs. Tad visas frakcijas mēģinās īstenot savas priekšvēlēšanu programmas.»

«Kā parasti saka, cilvēka trūkumi ir cilvēka priekšrocību turpinājums,» par 13.Saeimas sastāvu iesāk Cilēvičs. «Laikam ar parlamentu arī ir tas pats. No vienas puses, ir ļoti labi, ka ir tik daudz jaunpienācēju. Es redzu ļoti daudz jaunu seju. Pirmais iespaids, ienākot zālē, bija, ka piedalos jauniešu Saeimas sēdē.»

«Protams, tā ir milzīga priekšrocība, ka cilvēkam nav tās [vecās] inerces, ka var paskatīties ar jaunu, svaigu aci uz notikumiem, varbūt piedāvāt kaut ko, ko mēs, vecie, vienkārši esam palaiduši garām. No otras puses, šis pieredzes trūkums ir arī problēma, jo es jau tagad redzu, ka daži jaunievēlētie deputāti cenšas vadīties pēc revolucionāra sirdsapziņas, mēģina ignorēt parlamentārās tradīcijas, kas ir ar lielām grūtībām, lielām mokām tomēr iesakņojušās Saeimā.»

«Salīdzinot ar to, kā Saeima uzvedās iepriekšējā tūkstošgadē, es redzu zināmu progresu. Es baidos, ka šis progress varētu tikt piebremzēts, jo cīņa par vietām, par krēsliem un mēģinājumi izolēt opozīciju, manuprāt, ir absolūti destruktīvi. Es domāju, ka visi deputāti ir tautas ievēlēti, un ignorēt kādu partiju vai mēģināt izslēgt kādu daļu deputātu lēmumu pieņemšanas procesa nozīmē ignorēt viņu vēlētājus.»

Būs daudz jaunu ideju, kas var palīdzēt tikt pie labiem rezultātiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāts Jānis Dūklavs

ZZS deputāts Jānis Dūklavs nesteidz prognozēt, pie kā vajadzētu strādāt jaunajai Saeimai. Viņš norāda, ka ir svarīgi «tikt galā ar procedūrām, kas ir 6.novembra dienaskārtībā». Dūklavs uzskata, ka līdz ar jaunievēlētajiem deputātiem būs daudz jaunu ideju, kas var palīdzēt tikt pie labiem rezultātiem.

Jāatzīmē, ka, runājot par jauno valdību, Dūklavs nevēlējās komentēt, kāda tā varētu būt. «Nu nemāku atbildēt uz tādu jautājumu. Izredzes [ir] vienmēr, cerība paliek pēdējā. Nezinu.»

Tāpat ministrs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai viņu varētu redzēt Zemkopības ministra amatā arī nākamos četrus gadus.

Jāsakoncentrējas, lai mēs nejauši neatrastos citā valstī

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

13.Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakul

Nacionālā apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāte Janīna Kursīte-Pakule kā pirmo uzdevumu jaunievēlētajiem norāda, ka partijām [vispirms] jāvienojas par valdību. Viņa uzsver, ka ir svarīgi, «lai ministri nebūtu konjunktūras kandidāti, bet gan patiešām zinoši attiecīgajās jomās». «Domāju, ka vēl jāatgriežas pie jaunā izglītības standarta. Es arī stingri protestēju pret literatūras stundu samazināšanu un neapdomīgu drāmas termina samainīšanu, kas tika solīts no ierēdņiem pagājušajā Saeimā gan Izglītības komisijā, gan Valstiskās audzināšanas apakškomisijā. Jādomā par pašvaldību reformu, bet arī lai neiebrauktu no viena grāvja otrā grāvī,» pauž nacionālās apvienības pārstāve.

Kā vēl vienu jaunā parlamenta uzdevumu Kursīte-Pakule norāda: «Jāsakoncentrējas, lai mēs nejauši neatrastos citā valstī.»

Runājot par 13.Saeimas stiprajām pusēm, deputāte saka: «Tad, kad ienāk jauni cilvēki, vienmēr ir jaunas vēsmas. Tas ir pozitīvi, jo liek «vecajiem» apdomāt, vai viss vecais ir nekustināms. Kad Saeimā ienāk gados jauni cilvēki, tas nozīmē, ka pārvētīšana notiek vēl stiprāk. Jauniem bieži ir daudz plašāks un brīvāks skatījums uz lietām. Viņi ir atbrīvotāki. Mēs [vecākie politiķi] varbūt esam kaut kādu pieņēmumu varā.»

Kursīte-Pakule arī pauž cerību, ka jaunās Saeimas deputāti būs atvērtāki kompromisiem. «Bet kompromisiem nevis kompromisu dēļ. Kompromisiem Latvijas dēļ.»
Viņa norāda, ka visas iepriekš nosauktās lietas var kļūt par jaunā parlamenta mīnusiem, «ja tos nesaprātīgi pagriež nepareizā virzienā».


Pievienot komentāru

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

LTAB: Latvijā OCTA cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

NATO nosauc Lietuvu kā paraugu aizsardzības tēriņu celšanā

Lietuva ar tās aizsardzības tēriņu celšanu, kas veikta šogad, ir paraugs NATO aliansē, tā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KP atļāvusi īstenot enerģētikas uzņēmuma Energia Verde īpašnieku maiņu

Konkurences padome atļāvusi apvienošanos, ar kuru Igaunijā reģistrētais privātā kapitāla ieguldījumu fonds Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Energia Verde, iegādājoties 70% tās kapitāldaļu no AS Energoeco.

Ilvess Latvijas simtgadē atgādina par tautu kopīgo likteni Livonijā

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess ir apsveicis Latviju valstiskuma simtgadē un vērsis uzmanību uz stipro saikni starp latviešiem un igauņiem, kāda veidojusies Livonijas vēstures līkločos, simtiem gadu senā vēsturē.

Nosūtīts kriminālprocess par ūdenspīpju tabakas kontrabandu

Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par vairāk nekā 600 kilogramu ūdenspīpju tabakas kontrabandu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās

Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kuri turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.

VID desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,8% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 7,788 miljardus eiro, kas ir par 59,984 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Katoļu bīskapi Polijā atvainojas par bērnu seksuālu izmantošanu

Polijā katoļu baznīcas bīskapi ir lūguši piedošanu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu upuriem par noziegumiem, ko valstī ar dominējošu katoļticīgo kopienu ir pastrādājuši šīs kristīgās konfesijas garīdznieki un citi baznīcas darbinieki.

VID ģenerāldirektora amatam izvirzīta Ieva Jaunzeme

Ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, ziņo Valsts kancelejā.

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta četri

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.novembra plkst. 6.30 līdz 20.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 117 izsaukumus, no kuriem 60 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, 43 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

VP: Valsts svētku pasākumos Rīgā par sīkiem pārkāpumiem aizturēti trīs cilvēki

Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadienas pasākumi aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki – viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, pastāstīja Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

KNAB piecu gadu laikā prokuratūrai nodevis piecas lietas par noziegumiem veselības jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē.

Spānija noraidīšot Brexit līgumu, ja nesaņems veto tiesības par Gibraltāru

Spānija sarunās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektam, ir paziņojusi, ka neatbalstīs grūtās sarunās panākto vienošanos, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz britu Gibraltāru Spānijas dienvidos.

ASV un Eiropas biržās sarūk akciju cenas

ASV un Eiropas biržās pirmdien, 19.novembrī, samazinājās akciju cenas. Savienoto Valstu investorus darīja bažīgus ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, izaugsmes palēnināšanās ASV tehnoloģiju sektorā, kā arī analītiķu prognozes, ka Savienoto Valstu ekonomikas izaugsme kļūs lēnāka.

Krievija veiks EDSO bruņojuma kontroles inspekciju Latvijā

No 20. līdz 23.novembrim četri Krievijas bruņoto spēku virsnieki Latvijā veiks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas bruņojuma kontroles inspekcijas vizīti.

Nedēļas pirmajā pusē aukstums – naktī temperatūra nokrītas zem nulles

Šīs nedēļas sākumā pieturēsies auksts laiks un vietām gaidāmi nelieli īslaicīgi nokrišņi slapja sniega un sniega veidā, nedēļas vidū iestāsies sauss un nedaudz siltāks laiks, taču nedēļas beigās atkal ieplūdīs auksts gaiss, kas piekrastes rajonos izraisīs nelielus īslaicīgus nokrišņus.

Birkavs: Pašreizējo valdības veidošanu raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas

Pašreizējo valdības veidošanas procesu vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas, pauž bijušais premjerministrs Valdis Birkavs. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.