Nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 35% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem neveido uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.
SEB banka norāda, ka uzkrājumu veidošanas paradumus ietekmē dažādi apstākļi, tomēr liela nozīme ir finanšu pratībai.
Apkopotie aptaujas dati liecina, jo augstāks ir izglītības un ienākumu līmenis, jo vairāk jaunieši veido uzkrājumus.
SEB banka aptauja parāda, ka pieaugot izglītības līmenim, procentuāli arvien vairāk jauniešu lemj par labu uzkrājumu veidošanai.
Savus privātos uzkrājumus veido 47% no jauniešiem ar pamatizglītību, 59% no jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, 62% no jauniešiem ar vidējo speciālo izglītību, kā arī 76% no jauniešiem ar augstāko izglītību. Līdzīga tendence novērojama arī attiecībā uz ikmēneša ienākumiem, tomēr daļa jauniešu pret uzkrājumiem joprojām attiecas kūtri.
“Daļu savu ienākumu uzkrājumiem novirza teju 84% no jauniešiem, kuru ienākumi pārsniedz 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas, vienlaikus katrs trešais jaunietis ar zemākiem ienākumiem uzkrājumus neveido vispār. Šie dati ir satraucoši, jo procentuāli teju tikpat daudz jauniešu – bezdarbnieku (36%) tomēr cenšas uzkrājumus veikt. Lai gan uzkrājumu apmēru nenoliedzami ietekmē tādi aspekti kā izglītība un ienākumu līmenis, atbilstoši iespējām šo ieradumu vajadzētu izkopt ikvienam no mums,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Tāpat apkopotie dati liecina, ka 56% gadījumos jaunieši savus uzkrājumus veido konkrētiem mērķiem.
Gandrīz puse no respondentiem – 43% norādījuši, ka uzkrājumus veido, lai iegādātos savu mājokli un attiecīgi segtu pirmo iemaksu. Šo kā iemeslu uzkrājumu veidošanai ir norādījuši 56% no aptaujātajiem vīriešiem. Savukārt puse – 50% no aptaujātajām sievietēm lielākoties krāj ceļojumam, kas ir otrs populārākais mērķis uzkrājumu veidošanai.
Trešais populārākais mērķis ir transportlīdzekļa iegāde, kam krāj 30% no jauniešiem.
Populāri mērķi uzkrājumu veidošanai ir arī nākotnes pensija, kam krāj 14% jauniešu, kāzām 13%, dažādu elektronikas preču un ierīču iegādei un mācībām 11%, kā arī biznesa uzsākšanai 7%.
Aptaujas dati liecina, ka
44% jauniešu uzkrājumus veido bez konkrēta mērķa un finanšu līdzekļi attiecīgi kalpo kā “drošības spilvens”.
Būtiski, ka šajā grupā procentuāli neizceļas ne jaunieši ar dažādiem izglītības, ne arī ienākumu līmeņiem.
Uzkrājumu apmērs jauniešu vidū ir atšķirīgs, tomēr ikvienā no aptaujā norādītajām ienākumu grupām lielākā daļa jauniešu uzkrāj līdz 5% no ikmēneša ienākumiem, kopumā sastādot 26% gadījumu. 17% no jauniešiem uzkrājumiem velta 6-10% no ikmēneša ienākumiem, 11-20% no ienākumiem uzkrāj 13% jauniešu, bet vairāk nekā 20% no ienākumiem uzkrāj katrs desmitais jaunietis (9%).
