Par šo problēmu izvērstu, skaitļos un izpētē balstītu skatījumu sniedz baņkiere Aija Miķelsone. Viņa ir SEB Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Baltijā.
Dzimumu līdztiesība aizvien vēl ir Latvijā aktuāla tēma. Lai arī virspusēji «izskatās», ka viņas taču arī ir vadītājas, ir politiķes, dibina uzņēmumus un saņem līdzīgu atalgojumu, statistika apliecina pretējo.
Atšķirības ir nozīmīgas, un dažos rādītājos pat ir pieaugušas.
Šķiet, stereotipiskā «sievietes–mātes» un «sievietes–mājsaimnieces» lomu uztvere ir izrādījusies krietni dziļāka un noturīgāka, nekā mums šķita. Psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, aizvien vēl ir gana augsta un daudzas spējīgas sievietes attur no šī tik izšķirošā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei (par izglītību, darbu, ģimeni).
Esmu pieredzējusi, ka tieši uzdrīkstēšanās vēlāk rezultējas sekmīgā karjerā, finansiālā neatkarībā un pašpārliecinātā cilvēkā, kurš dara to, ko pats vēlas un spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu visai sabiedrībai.
Atbrīvošanās no stereotipiem un sieviešu iesaiste visās sabiedrības jomās un norisēs ir mūsu pašu interesēs, jo
atrisināt problēmas adekvāti varam vien tad, kad risināšanā iesaistīti maksimāli daudzveidīgi redzējumi un pieredzes.
Statistika par sieviešu darbību uzņēmumu vadībā Baltijas valstīs rāda, ka sieviešu vadošos amatos ir vien 34%. Ja Igaunijā pēdējos gados sieviešu/vīriešu proporcija mainās par labu sievietēm (uzņēmumos, kas dibināti 2021. gadā sieviešu vadībā jau ir ap 40%), tad Latvijā un Lietuvā šajā ziņā nekas būtiski nav mainījies.
Tradicionālie sieviešu nodarbinātības sektori ir izglītība, veselības aprūpe un sociālais darbs, kā arī valsts pārvalde. Kā publikācijā žurnalam IR uzsver Latvijas Bankas ekonomista Krista Kalnbērziņa: «Latvijā 54% no iedzīvotājiem ir sievietes. No augstskolu absolventiem 2021.gadā 64% bija sievietes, nodarbināti ir 72% sieviešu, bet tikai 19% sieviešu ir lielo
uzņēmumu padomēs un 30% – likumdevēju vidū.» [Avots – šeit.]
Visai satraucoši ir apzināties, ka vidējā ienākumu atšķirība starp vīriešu un sieviešu stundas likmes atalgojumu Latvijā 2020.gadā bija visaugstākā ES (2021.gadā šī atšķirība ir mazinājusies taču aizvien vēl ir ievērojama). Lielā mērā tas skaidrojams ar Latvijā izteiktu nozaru dalījumu, kurās pārsvarā strādā sievietes, un tieši tajās algas ir krietni zemākas.
Līdzīga aina arī jaunuzņēmumu vidē. Sieviešu iesaiste to izveidē, kā arī jau esošu uzņēmumu īpašnieku struktūrā Latvijā ir krietni zemāka, nekā uzņēmēju skaits vīriešu vidū – to apliecina Global Entrepreneurship Monitor 2022.gada dati [atrodami šeit.]
Atšķirība ir vērā ņemama – aptuveni 17% vīriešu un nedaudz vairāk kā 10% sieviešu no
visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (vecumā no 18 līdz 64 gadiem), ir nesen uzsākuši jaunu biznesu. Arī biznesa īpašnieku vidū šī atšķirība ir līdzīga – aptuveni 16% vīriešu un tikai aptuveni 8% biznesa īpašnieču ir sievietes. Salīdzinot ar 2019. gadu, vīriešu pārsvars uzņēmējdarbībā Latvijā nav samazinājies, bet nedaudz pieaudzis (rādītājs relative entrepreneurial gender gap).
Tomēr ir milzums spilgtu piemēru, kas liecina, ka sievietes izveido spēcīgus, konkurētspējīgus jaunuzņēmumus. Piemēram, [..] ilgtspējīgas iepirkšanās aplikācija Know Your Food, ko izveidoja un sekmīgi attīsta Lietuvas uzņēmēja Ģintare Rimolaite (Gintare Rimolaityte). Vien daži no Latvijā izveidotajiem jaunuzņēmumiem: Solvitas Kostjukovas līdzdibinātais zinātniskais jaunuzņēmums Alina; Līvas Jaunozolas radītā Andelemandele; Vitas Stūres un Anastasijas Drebotes dibinātais veterinārijas uzņēmums, kas izstrādā mākslīgā intelekta risinājumos balstītu sistēmu Cowow. 3
Tie ir daži piemēri, kas apliecina: vīriešu un sieviešu disproporcija uzņēmumu dibināšanā un vadīšanā, pamatā ir ārēju apstākļu noteikta.
«Mana galvenā motivācija veidot savu uzņēmumu bija apkārtējo neticība un baidīšana ar
neizdošanos. Tas izvēlētās nozares dēļ – industriālā automatizācija. Vēlme sevi pierādīt bija lielisks dzinējspēks. Šodien atskatoties, pamatīgs ģimenes atbalsts, iegūtā izglītība un iepriekšējā pieredze bija trīs galvenie izdošanās priekšnosacījumi,» norāda WILL Sensors vadītāja Inga Laksa.
Viņa piebilst, ka Latvijā sievietes vadošajā amatā nav retums, mūsu kultūrā vai likumdošanā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz dzimumu. «Tāpēc, manuprāt, viss atkarīgs no personīgās attieksmes un spējām, personas kvalitātēm un zināšanām,» uzsver Laksa.
Vai stereotipu sekas – «sievietes krāj, vīrieši investē» ? Bankas rīcībā esošie dati par ikdienas ieradumiem un finanšu pakalpojumu izmantošanu rāda to, kā strādā un dzīvē izpaužas minētie stereotipi.
Ja tradicionālos, ierastos bankas ikdienas pakalpojumus – bankas kartes, uzkrājumus depozīta kontā, kā arī dzīvības apdrošināšanu – sievietes un vīrieši izmanto līdzīgā apjomā (sieviešu īpatsvars šo pakalpojumu izmantošanā svārstās ap 60%), tad
dažādu investīciju produktu izvēlē, vērtspapīru iegādē un hipotekāro kredītu izmantošanā izteikti aktīvāki ir vīrieši.
Šādai ainai, manuprāt, ir divi galvenie skaidrojumi. Pirmkārt, sievietes parasti tomēr ir piesardzīgākas un retāk izvēlas produktus ar salīdzinoši augstāku riska komponenti.
Otrkārt, sieviešu ienākumi gluži vienkārši ir zemāki, tāpēc atsevišķās produktu grupās, piemēram, ieguldījumos viņām nereti nav brīvu līdzekļu šādu investīciju veikšanai.
Veidojas apburtais loks, jo tieši ieguldījumi ilgtermiņā vairo cilvēka labklājību, taču zemi ienākumi neļauj šos ieguldījumus veikt.
Svarīga ir izglītības un pārliecības loma. Stereotipizētajai domāšanai ir izšķiroši nozīmīga loma sieviešu profesionālās karjeras izvēlē un gaitā, piemēram, vecāku ietekme izvēloties studiju virzienu. Tieši tāpēc turpinām atbalstīt programmu Future Heroes. Tā vērsta uz jaunietēm šajā izšķirošajā vecumā (14 līdz 17 gadi) un cenšas atklāt jaunajās sievietēs līderības, uzņēmējdarbības un uzdrīkstēšanās potenciālu.
Uzdrīkstēšanās, manuprāt, ir viens no atslēgas vārdiem, kad runājam par sieviešu (īpaši – jaunu sieviešu) ienākšanu darba tirgū un karjeras veidošanu. Harvard Business Review šai tēmai veltītā publikācija citē plaši izplatīto atziņu, ka
sievietes piesakās darbā vien tad, kad ir 100% drošas par savu kvalifikāciju,
kamēr vīriešiem ir gana ar to, ka ir gatavi 60% no visām prasībām [avots – šeit].
Tomēr, kā piebilst publikācijas autore, pārliecība par saviem spēkiem ne vienmēr nozīmē reālu neatbilstību kaut kādiem darba devēja izvirzītiem kritērijiem. Runa ir arī par bažām no neveiksmes atteikuma gadījumā un par sieviešu vidū izplatītāku parādību – striktu sekošanu līdzi priekšrakstiem un noteikumiem.
Šo tendenci esmu novērojusi arī savā profesionālajā karjerā – vīrieši daudz vieglāk piesakās jaunam amatam, biežāk uzdrošinās lūgt algas pielikumu vai kādu papildus bonusu, kamēr sievietes pacietīgi gaida, kad viņu labo darbu kāds pamanīs un novērtēs.
Diemžēl ne vienmēr pamana, ne vienmēr novērtē.
Tāpēc es no sirds aicinu dāmas būt drosmīgām gan izvēloties savu izglītības virzienu un karjeras ceļu, gan vēlāk – pašām novērtējot savu ieguldījumu. Vienīgais, kas mūs ierobežo, ir bažas no neizdošanās, no kļūdām. Arī tas ir viens no stereotipiem – ka nenozīmīgs misēklis var būt liktenīgs. Tiklīdz pierodam pie domas, ka kļūdās visi, ka kļūdas nāk un iet, viss kļūst daudz vienkāršāk un vieglāk.
Turklāt jāatceras, ka sieviešu iesaiste politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē un citās jomās, ir izšķirošs nosacījums mūsu kā sabiedrības attīstībai kopumā. Jo sievietēm iesaistoties, daudzkāršojas skatpunktu, ideju un risinājumu daudzveidība.
Lasiet arī: Latvija dzimumu līdztiesības jautājumos Eiropā ieņem vien 16.vietu; līderos Zviedrija un Dānija
