Straujā dzīves dārdzības pieauguma apstākļos gandrīz pusei (46%) Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies – tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai (15%) rocība sarukusi ievērojami, – liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums.
Tāpat pēc Finanšu institūta pētījuma secināms, ka šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013.gada.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visvairāk finanšu situācija pasliktinājusies iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, aptaujātajiem ar pamata vai vidējo izglītību, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bezdarbniekiem.
Tajā pat laikā jāatzīst, ka ne mazums ir tādu mājsaimniecību, kas savu finanšu situāciju nebūt nevērtē negatīvi – nedaudz vairāk kā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labklājības līmenis vai nu nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas vai arī uzlabojies. Salīdzinājumā ar 2021.gadu šādu mājsaimniecību ir par septiņiem procentpunktiem mazāk.
Attiecībā uz dažādu faktoru ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, pēc Swedbank Finanšu institūta pētījuma novērojams, ka pārsvarā visas pozīcijas ir bijušas ar negatīvu efektu, proti, iedzīvotāju vērtējumā situācija finanšu jautājumos kļuvusi sliktāka – kā dažādu izdevumu kontekstā, tā arī ienākumu plūsmas, darba stabilitātes un finansiālo uzkrājumu jomā.
Savukārt mēreni pozitīvas pārmaiņas šogad iedzīvotāji piedzīvojuši vien saistībā ar valsts likumu izmaiņu ietekmi uz ienākumiem, piemēram, ir sajusts un novērtēts lielāks diferencētais neapliekamais minimums, lielāks valsts pabalsts ģimenēm, kā arī valdības un/vai pašvaldības atbalstu apmēru un to pieejamību.
Tāpat pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka pārtikas un mājokļa izmaksu pieaugums Latvijas iedzīvotājus finansiālā jomā ietekmējis visspēcīgāk.
Šīs divas izmaksu kategorijas allaž ir bijušas topa augšgalā, jo tēriņi tām aizņem lielāko daļu no ģimenes budžeta. Vienlaikus šogad cenu pieaugums šajās kategorijās iecirtis krietni lielāku robu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, šogad lielākoties negatīvi uz ģimenes budžetu atsaucies transporta (69%), ikmēneša mājokļa (81%) un pārtikas tēriņu (84%) pieaugums.
Negatīvāk nekā pērn iedzīvotāji vērtē arī tādu faktoru ietekmi uz kopējo mājsaimniecības rocību kā izdevumi veselības jomā (49%), mājsaimniecības finansiālo uzkrājumu apjoms (45%) un spēju «savilkt galus» mēneša beigās, ņemot vēra ikmēneša ienākumus un izdevumus (46%). Mēreni negatīvas izmaiņas iedzīvotāji šogad piedzīvojuši jomās, kas attiecas uz drošību par savu darbavietu, kopējām ienākumu izmaiņām un mājsaimniecības kopējo parādu līmeni – šo faktoru ietekmi uz ģimenes budžetu negatīvi vērtējuši tikai 10% aptaujāto.
Salīdzinot ar 2021.gada nogalē sniegtajām prognozēm jaunajam gadam, šogad iedzīvotāji ir krietni pesimistiskāki.
Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas jaunajā, 2023.gadā, tikai 15% iedzīvotāju norāda, ka ģimenes labklājības līmenis uzlabosies, bet 54% – ka tā pasliktināsies. No šogad sniegtajām iedzīvotāju atbildēm secināms, ka noskaņojums ir pesimistiskākais pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013.gada. Aplūkojot atbildes dažādās sabiedrības grupās, vērojams, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars. Likumsakarīgi, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā gadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo gadu skatās pesimistiski.
Aptauju Mājsaimniecību finanšu situācija Swedbank Finanšu institūts veicis sadarbībā ar SKDS 2022.gada novembrī, ar interneta starpniecību aptaujājot 1 005 Latvijas iedzīvotāju 18–75 gadu vecumā.
