NATO nesen veiktie pasākumi austrumu robežas nostiprināšanai ir vērsti uz Krievijas atturēšanu, svētdien, 2.jūnijā, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), piebilstot, ka Maskavai ir skaidri jāapzinās, ka alianse būs gatava nepieciešamības gadījumā sevi aizstāvēt, ziņo “Reuters”.
Uzrunājot Austrumvācijas ekonomikas foruma dalībniekus, kurā piedalījās arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Simonīte (Ingrida Simonyte), Šolcs sacīja, ka Vācijai ir bijusi vadošā loma NATO klātbūtnei Baltijā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka, ņemot vērā pastāvīgos draudus no Krievijas puses, Vācija sadarbībā ar partneriem pagājušajā gadā nolēma izvietot Baltijas valstīs papildu vienības, piebilstot, ka nākotnē reģionā pastāvīgi izvietos veselu brigādi.
“Taču šis pavērsiens drošības politikā ir nepieciešams,
lai parādītu Krievijai, ka mēs esam gatavi aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru.”
Viņš sacīja, ka diplomātija būs veiksmīga tikai no spēka pozīcijām, piebilstot, ka ir svarīgi, lai Baltijas valstis varētu pilnībā paļauties uz NATO sabiedrotajiem, kas Krievijas uzbrukuma gadījumā nekavējoties nāks tās aizstāvēt.
“Un tas ir vēstījums ne tikai mums, bet arī vēstījums Krievijai. Jo šī solījuma ticamība, protams, ir arī daļa no Krievijas aprēķina,” sacīja Šolcs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš brīdināja NATO dalībvalstis neļaut Ukrainai izmantot Rietumu dāvātos ieročus Krievijas teritorijā pēc tam, kad vairāki Rietumu sabiedrotie atcēla ierobežojumus.
NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) piektdien noraidīja šos brīdinājumus, sakot, ka alianse tos ir dzirdējusi jau daudzas reizes un ka pašaizsardzība nav kara eskalācija.
Lasiet arī: Putins brīdina Rietumus neļaut Ukrainai izmantot raķetes, lai uzbruktu Krievijai
