Ņemot vērā pieaugošos draudus no Krievijas un Ķīnas, NATO apspriež iespēju izvietot vairāk kodolieroču gatavības režīmā, britu laikrakstam “Telegraph” sacīja NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), piebilstot, ka starp dalībvalstīm notiek konsultācijas par to, kā izmantot kodolarsenāla pārskatāmību kā atturēšanas līdzekli, ziņo “Reuters” un “Politico“.
“Es neiedziļināšos sīkumos par to, cik daudz kodolgalviņām vajadzētu būt kaujas gatavības režīmā un kurām jāpaliek noliktavās, bet mums par šiem jautājumiem ir jāapspriežas. Tieši to mēs arī darām,” viņš tika citēts sakām laikrakstam.
Stoltenbergs uzsvēris, ka NATO kodolarsenāla pārskatāmības mērķis ir informēt par to, ka NATO ir kodolalianse.
Viņš sacīja, ka, lai gan NATO tiecas pēc pasaules bez kodolieročiem, kodolieroči pastāv un “mēs būsim kodolalianse,
jo pasaule, kurā Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai ir kodolieroči, bet NATO to nav, ir daudz bīstamāka.”
Stoltenbergs pagājušajā nedēļā sacīja, ka kodolieroči ir NATO “galvenā drošības garantija” un līdzeklis miera saglabāšanai.
Savukārt Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņojis, ka Stoltenberga komentāri esot pretrunā Ukrainas konferences paziņojumam, kurā teikts, ka jebkādi kodolieroču draudi vai izmantošana Ukrainas kontekstā ir nepieļaujama.
“Tas nav nekas cits kā kārtējā spriedzes eskalācija,” par Stoltenberga izteikumiem sacīja Peskovs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt brīdinājis, ka Maskava ārkārtas apstākļos varētu izmantot kodolieročus, lai sevi aizstāvētu. Viņš apsūdz ASV un Eiropas sabiedrotos, ka tie ir noveduši pasauli uz kodolkonfrontācijas sliekšņa, nododot Ukrainai ieročus miljardiem dolāru vērtībā, no kuriem daži tiek izmantoti Krievijas teritorijā.
Pagājušajā nedēļā Maskava uzsāka kopīgus kodolizmēģinājumus ar Baltkrieviju, kur tā 2023.gadā sāka glabāt dažas no savām kodolgalviņām, ko daudzi interpretē kā brīdinājumu Rietumiem neiejaukties tās notiekošajā iebrukumā Ukrainā.
ASV paziņoja, ka 2023.gada martā tās arsenālā bija 1 419 izvietotās stratēģiskās kodolgalviņas. Krievija izvēlējās nepubliskot savus 2023.gada rādītājus, bet ziņoja, ka 2022.gadā tās rīcībā bija 1 549. Abām valstīm kopā pieder aptuveni 90% no pasaules kodolieroču krājumiem.
Apmēram 100 nestratēģisko kodolieroču B61 ASV ir izvietojusi piecās Eiropas valstīs – Itālijā, Vācijā, Turcijā, Turcijā, Beļģijā un Nīderlandē.
Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts pirmdien paziņojis, ka Ķīnai ir aptuveni 500 kaujas galviņas un, iespējams, tā pirmo reizi ir izvietojusi kādu to daļu.
Lasiet arī: Krievija sāk taktiskās kodolieroču mācības netālu no Ukrainas
