Analizējot potenciālo naida runas izplatīšanu, Ukrainas mākslinieku izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), tiesībsargs nav konstatējis vārda brīvības pārkāpumus, norāda Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieks Edgars Lākutis.
Izmantojot naida runas vērtēšanas kritērijus, tiesībsargs veica analīzi LNB Ukrainas mākslinieku grupas TIGOIS project laikmetīgā tēlniecības un gleznu izstādē Mēs uzvarēsim! Переможемо! izvietotajam plakātam, uz kura lasāms vēstījums: Pусский оккупант. Лучшее удобрение (tulkojums latviešu val. Krievu okupanti. Labākais mēslojums).
Lai gan sūdzības iesniedzēja skatījumā minētais darbs ir aicinājums uz genocīdu un krievvalodīgo nogalināšanu, tiesībsargs secināja, ka konkrētajā situācijā nav pārkāptas vārda brīvības robežas, un nekonstatēja naida runu konkrētajā Ukrainas mākslinieku izstādē.
Analizējot Ukrainas mākslinieku grupas TIGOIS project izstādē izvietotos eksponātus, no 60 izstādītajiem darbiem īpašu uzmanību izpelnījies viens plakāts, kas vizuāli konfrontē skatītāju ar karadarbības vardarbības sekām – cilvēku nāvi un to, kā karalaukā nomirušā cilvēka līķis neizbēgami kļūst par mēslojumu.
TIESĪBSARGS SKAIDRO, KA ATTĒLU PAVADOŠAIS APGALVOJUMS IR PAUSTS PROVOCĒJOŠĀ VEIDĀ, NORĀDOT, KA KRIEVU KARAVĪRS IR LABĀKAIS MĒSLOJUMS.
“Tomēr neitrālam skatītājam konkrētais darbs raisītu asociācijas ar karadarbības sākumā 2022. gada februārī pieredzēto kādas Ukrainas civiliedzīvotājas sākto protesta akciju, piedāvājot Krievijas Federācijas karavīriem saulespuķu sēklas, lai pēc nāves viņu vietā augtu saulespuķes,” uzsver Lākutis, un piebilst, ka “saulespuķes ir kļuvušas par Ukrainas pretestības simbolu”.
Tiesībsarga ieskatā, šāds apgalvojums situācijā, kad to ir paudis Ukrainas mākslinieks, uztverams kā atbalsts Ukrainas pretestībai pret Krievijas Federācijas īstenoto karadarbību Ukrainā.
Lākutis skaidro, ka starptautiskās tiesību normas skaidri ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem atšķirt naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem.
“Tos veido izteikumu saturs, konteksts, kādā tie pausti, cik tie ir aizskaroši, un publiski pieejami, to galvenais mērķis un citi. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopsakarībā, nevis kādu atsevišķi. Turklāt subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu,” teikts tiesībsarga ziņojumā.
Vienlaikus Lākutis norāda, ka Satversme aizsargā mākslinieciskās, citādas jaunrades, vārda un izteiksmes brīvību. Šīs brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.
LĀKUTIS SKAIDRO, KA VISPLAŠĀK IZPLATĪTĀ NAIDA RUNAS DEFINĪCIJA IR IEKĻAUTA EIROPAS PADOMES (EP) REKOMENDĀCIJĀ, KURĀ DEFINĒTS, KA TĀ PĀRKLĀJ VISAS IZTEIKSMES FORMAS, KAS IZPLATA, MUDINA, VEICINA VAI ATTAISNO RASISTISKU NAIDU, KSENOFOBIJU, ANTISEMĪTISMU.
Tā ietver arī citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, kas rodas no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
Turklāt ANO un ECT normas ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem norobežot naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Šos kritērijus veido – izteikumu saturs, ievērojot, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs, teksta vērtējums kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti (tostarp, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta sociālā un politiskā fona (piem., politisks saspīlējums, bruņots konflikts, karš), izteikumu publiskums; aizskāruma pakāpe (tostarp, potenciāls novest pie sliktām konsekvencēm; vai tie var novest pie tiešas/netiešas vardarbības, naida, neiecietības); autora mērķis un ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopā, nevis tikai kādu kritēriju atsevišķi.
Tiesībsargs uzsver, ka
UKRAINAS MĀKSLINIEKU IZSTĀDE TIKA IZSTĀDĪTA PUBLISKĀ VIETĀ, KAS BIJA BRĪVI PIEEJAMA PRIVĀTPERSONĀM – ARĪ AŽIOTĀŽA, KAS IZCĒLĀS SAISTĪBĀ AR IZSTĀDĪTO DARBU, PALIELINĀJA CILVĒKU SKAITU, KAS UZZINĀJA PAR KONKRĒTO MĀKSLAS DARBU.
Savukārt vērtējot mākslas darba aizskāruma lielumu, jāņem vērā, ka tas bija tikai viens no 60 mākslas darbiem izstādē. Jāuzsver, ka izteiksmes un mākslas brīvība ir būtiski aizsargājama cilvēka tiesība.
Tie, kas rada, izpilda, izplata vai eksponē mākslas darbus, veicina ideju un viedokļu apmaiņu, kas ir būtiska demokrātiskai sabiedrībai. Vienlaikus, vērtējot mākslinieciskās jaunrades ietekmi uz sabiedrību, ir jāņem vērā, ka māksla ir uztverama un interpretējama caur katra indivīda personiskās uztveres prizmu, ko savukārt veido šī konkrētā indivīda pieredze, uzskati un vērtības.
Līdz ar to dažādi cilvēki dažādi reaģē uz katru mākslas darbu, un tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam – izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt. Attiecīgi izvēlētā mākslas valoda, ņemot vērā gan politisko kontekstu, gan arī autora mērķi, mazina iespējamo aizskāruma pakāpi.
Lākutis norāda, ka LNB pamatojums, kāpēc tieši šis mākslinieku darbs tika izvēlēts izstādīšanai publiskajā vidē, bija tā vēstījums.
PROTI, PLAKĀTS PAUŽ UKRAIŅU MĀKSLINIEKU ATTIEKSMI PRET UKRAINĀ NOTIEKOŠO KARU UN VARDARBĪGO OKUPĀCIJU.
LNB ieskatā, darbs ir Ukrainas mākslinieka reakcija uz šī brīža Krievijas agresiju Ukrainā mākslas metaforas valodā. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka autoru mērķis ir bijis vērst sabiedrības uzmanību uz notiekošo karadarbību un vērsties pret okupējošo spēku īstenoto vardarbību Ukrainā.
LĀKUTIS NORĀDA, KA IZSTĀDES IZRAISĪTĀ REZONANSE SABIEDRĪBĀ NORĀDA, KA NEIZBĒGAMI ATŠĶIRĪGĀ MĀKSLAS DARBA INTERPRETĀCIJA IR NEGATĪVI IETEKMĒJUSI DAŽĀDU SABIEDRĪBAS GRUPU LĪDZĀSPASTĀVĒŠANU.
Vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka sūdzības iesniedzējs ir subjektīvi uztvēris izstādē pausto vēstījumu, nevis kā atbalsta paušanu Ukrainas bruņoto spēku centieniem atvairīt Krievijas īstenoto uzbrukumu, bet gan kā vispārīgu vēršanos pret krievu tautības cilvēkiem.
Lai gan atbildīgās institūcijas ir skaidrojušas konkrēto mākslas darbu mērķi, tādējādi novēršot bažas par iespējamu vēršanos pret cilvēkiem to etniskās izcelsmes dēļ, konkrētais gadījums cita starpā atspoguļo to, cik politiski jūtīgi etniskās piederības jautājumi ir Latvijas sabiedrībā.
BNN jau vēstīja, ka jūnija vidū partija Saskaņa ir vērsusies pie Valsts policijas (VP) priekšnieka, Armanda Ruka un kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) ar lūgumu izvērtēt, vai LNB izvietotais ukraiņu mākslinieka plakāts, ar uzrakstu “русский оккупант – лучшее удобрение” (krievu okupants – labākais mēslojums), nav vērts uz nacionālā un etniskā naida kurināšanu.
Lasiet arī: Saskaņa iebilst pret Ukrainas mākslinieku grupas plakātu
