Tieslietu padome neatbalsta priekšlikumu noteikt nākamo tiesas sēdi divu nedēļu laikā.
Ģenerālprokuratūra grozījumiem Kriminālprocesa likumā rosina noteikt, ka, ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz to izsauktā persona, tiesa pieņem lēmumu par iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par divām nedēļām.
Tieslietu padome uzskata, ka šādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā nav piemērotas mērķim sekmēt krimināllietu ātrāku izskatīšanu. Nosakot nākamo lietas izskatīšanas datumu, tiesa ir ierobežota gan ar pašas tiesas kalendārā jau ieplānotajām tiesas sēdēm, gan ar advokāta un prokurora kalendāros pieejamiem laikiem, norāda padome, uzsverot, ka tiesa nevar nolikt tiesas sēdi laikā, kurā procesa dalībnieks jau ir aizņemts ar dalību citā tiesas sēdē. Līdz ar to daļā no gadījumiem šādu prasību par nākamās sēdes noteikšanu tuvāko divu nedēļu laikā nebūs iespējams ievērot praksē, vēstulē atbildīgajai Saeimas Juridiskajai komimisijai pauž Tieslietu padome.
Tieslietu padome norāda, ka diskusija par krimināllietu izskatīšanas termiņiem būtu jāattīsta kopsakarā ar objektīviem datiem par izskatīšanas termiņiem. Novērtējot lietu izskatīšanas standartus un termiņus 2023.gadā, padome konstatēja, ka vidējais krimināllietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē bija 7,9 mēneši, apelācijas instancē 4,2 mēneši un kasācijas instancē 9,2 mēneši. Tieslietu padomes ieskatā šādi vidējie krimināllietu izskatīšanas termiņi ir samērīgi un atbilstoši privātpersonas tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos.
Tieslietu padomes ieskatā krimināllietu izskatīšanas termiņu sekmēšanai būtu vēlams uzlabot Kriminālprocesa likumā jau veikto grozījumu piemērošanas praksi, tostarp uzsverot nepieciešamību visiem lietas izskatīšanā iesaistītajiem dalībniekiem būt ieinteresētiem sasniegt kriminālprocesa mērķi.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!