21.aprīlis Baltajā namā bija piesātināts ar izmisīgu diplomātiju, un Gaisa spēku lidmašīna bija gatava pacelties, lai nogādātu ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu (JD Vance) uz Islamabadu turpināt miera sarunas ar Irānu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tiesa, lidmašīna tā arī nepacēlās, un sarunas ir atliktas. ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja, ka pagarinās pamieru ar Irānu (tam bija jānoslēdzas 22.aprīļa vakarā), lai ļautu Teherānas režīmam izveidot piedāvājumu kara izbeigšanai. Savukārt pats Tramps, kamēr pasaule gaidīja, lai redzētu, vai kara noslēgums ir tuvu, izsvēra savas iespējas. Viņa lēmums iezīmē otro reizi divu nedēļu laikā, kad viņš atkāpies no draudiem nolīdzināt Irānu līdz ar zemi, tā iegūstot vairāk laika, lai risinātu konfliktu.
Venss tā arī nav oficiāli paziņojis par došanos uz Islamabadu. Savukārt Irāna nav apņēmusies ierasties uz miera sarunām, tā nostādot vašingtonu sarežģītas izvēles priekšā par to, vai sūtīt Vensu uz Pakistānas galvaspilsētu, ja nav zināms, vai ieradīsies otra puse.
21.aprīlim virzoties uz vakarpusi, parādījās pazīmes, kas liecināja par miera sarunu pārcelšanu. Īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) un Trampa znots Džareds Kušners (Jared Kushner) no Maiami ieradās Vašingtonā, nevis uzreiz devās uz Pakistānu. Drīz pēc tam Baltajā namā ieradās arī Venss, un tika apspriesta tālāk rīcība. Galu galā Tamps savā sociālajā tīklā “Truth Social” paziņoja, ka pamiers tiek pagarināts. Viņš norādīja, ka
lēmums pieņemts pēc Pakistānas, kas miera sarunās darbojas kā vidutāja, lūguma.
Šoreiz Tramps nenorādīja konkrētu pamiera ilgumu. Aprīlī pirmo reizi paziņojot par pamieru, ASV prezidents noteica divu nedēļu termiņu.
Bijušais ASV vēstnieks Irānā un Turcijā Džeimss Džefrijs (James Jeffrey) sacīja, ka karu izbeigšanai nav skaidras formulas. Viņš piebilda, ka Tramps nav pirmais ASV prezidents, kurš draud ar karadarbības saasināšanu, tajā pašā laikā izsakot labu piedāvājumu.
Trampa paziņojums par pamiera pagarināšanu bija izsvērtāks nekā iepriekšējās nedēļās Irānai izteiktie draudi. Savā ziņā tas liecina, ka ASV prezidents vēlas izbeigt paša sākto karu, kas satricinājis starptautisko ekonomiku un izsaucis neapmierinātību pat viņa atbalstītāju vidū. Tuvo Austrumu Institūta vecākais līdzstrādnieks Braiens Katulis (Brian Katulis) sacīja, ka tas ir pragmatisks lēmums, kas balstīts uz skaidri redzamām plaisām Irānas režīma vadībā. Tajā pašā laikā, kā uzsvēra Katulis, Trampa lēmums arī radījis dzīļāku neskaidrību par to, cik ilgi vilksies karš.
Pamiera pagarinājums dod ASV un Irānai vairāk laika, lai izveidotu plānu ilgstošam mieram,
tomēr lielie jautājumi ir palikuši neatbildēti. Irāna norādījusi, ka ASV izvērstā jūras blokāde pie Hormuza šauruma ir karadarbība. Lai gan Tramps izvēlējies neatsākt tiešu karadarbību, viņš arī nav izteicis vēlēšanos pārtraukt jūras blokādi. Amerikāņi cerēja, ka blokāde liks Teherānai piekāpties, bet tas nav noticis, un Trampam nav palicis īpaši daudz izvēles iespēju, kas neiekļautu karadarbības atsākšanu.
Irāna tikmēr likusi noprast, ka tā nevēlas izbeigt savu kodolprogrammu vai pārtraukt kaujinieku grupējumu atbalstīšanu Tuvajos Austrumos. Tās ir divas no galvenajām ASV prasībām, lai noslēgtu mieru. Līdz ar to, pašlaik vienīgais, ko Tramps ieguvis, ir laiks.
Lasiet arī: ASV līdz Irānas konflikta izbeigšanai apturējusi munīcijas piegādes Igaunijai