Balsojumi par Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātiem trešdienas, 20.septembra, sēdē izgaismo jaunajā koalīcijā iebūvētās pretrunas, sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta koalīcijas virzītā “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) pārstāve Daiga Mieriņa. Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija – ZZS, Jaunā vienotība (JV) un Progresīvie – par viņas kandidatūru šim amatam vienojās pēc tam, kad atbalstu neguva ZZS virzītais Gunārs Kūtris.
Rajevskis atzīmēja, ka kopējo atmosfēru neuzlaboja arī Kūtra atvainošanās par “apsūdzēto un notiesāto” uzklausīšanu ekonomikas jautājumos. Vienlaikus ZZS ieguva amatu, kuru politiskais spēks gribēja. Politologa ieskatā, ir jautājums,
“ko ZZS gribēja vairāk?”
Saeimas priekšsēdētāja amatu – vai atbrīvoties no Edvarda Smiltēna (AS) šajā amatā?
“Mieriņa ir jaunpienācēja ZZS Saeimas frakcijā. Domāju, ka viņa kā Saeimas priekšsēdētāja būs ļoti redzama. Patlaban grūti pateikt, ko no viņas var sagaidīt, taču saprotams, ka viņas dzīvi šis amats nepadarīs vienkāršāku. Visi sekos līdzi, ko viņa spēj un ko viņa dara. Tāpat viņu salīdzinās ar Smiltēnu un viņa darba stilu. Nezinu, kurš no politiskajiem spēkiem šajā situācijā ir ieguvējs, iespējams, tā ir opozīcija,” teica Rajevskis.
Taujāts, kāpēc šim amatam nevirzīja Progresīvo vai JV kandidātu, politologs skaidroja, ka nevar būt tā, ka visi trīs vadošie amati valstī nonāk, piemēram, JV pārziņā. Rajevskis uzsvēra, ka ZZS valdības veidošanas procesā jau pietiekami daudz piekāpusies un Saeimas priekšsēdētāja amats bija tas, kas ZZS bija nepieciešams.
“Manuprāt, ZZS no laika, kad Saeimas priekšsēdētājs bija Gundars Daudze, labi saprot, kā šo amatu izmantot, jo spīkerim Saeima ir jātur savās rokās. Šis amats ir svarīgs, jo koalīcijai balsu vairākums ir ļoti trausls. Saeimas priekšsēdētājam ir vajadzīga ietekme un vara, lai organizētu Saeimas darbu sev labvēlīgā veidā,” sacīja politologs.
Viņš minēja, ka ZZS jau tā bija pieticīga.
Piemēram, valdība netika dalīta vienādās daļās, kā to kādreiz darīja JV, ZZS un Nacionālā apvienība, jo visi trīs partneri bija vienlīdz svarīgi. Šajā valdībā tika izmantots proporcionalitātes princips. Rajevskis norādīja, ka ZZS nav tik nepieredzējis politiskais spēks, lai atdotu pilnīgi visus amatus un neko negribētu pretī.
Jautāts, vai ZZS rindās nebija citu kandidātu, izņemot Kūtri un Mieriņu, politologs sacīja, ka kandidāti bija, taču pēc “sāpīgā” valdības veidošanas procesa un Kūtra publiskās apspriešanas jebkurš kandidāts varētu rēķināties ar nepatīkamu procesu līdz amata ieņemšanai un arī pēc amata ieņemšanas.
“Politiķi, kuri ir orientēti uz pašizdzīvošanu politikā, šādā situācija pilnīgi noteikti negrib nonākt starmešu gaismā. Viņi labprātāk piekāpjas. Mieriņa kā kandidāte bija visneitrālākā. Tā kā viņa ir bijusi Carnikavas domes vadītāja, kaut kādas politiskās iemaņas pašvaldības līmenī viņai ir,” pauda Rajevskis.
Taujāts, ko par valdības noturību liecina gan koalīcijas veidošana, gan šodienas balsojumi par Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātiem, politologs uzsvēra, ka konflikta rašanās valdības ceturtajā dienā pēc apstiprināšanas notikusi bezprecedenta ātrumā.
“Manuprāt, stabilitātes nav. ZZS nepalaidīs to visu vienkārši garām. Var būt situācijas, kur
JV būs jāiet lūgties – ZZS varēs atspēlēties.
Neticu, ka ZZS norīs krupi un aizmirsīs šo neērto situāciju. Interesants var izvērsties balsojums, kad būs jāpilda solījums par Stambulas konvencijas pieņemšanu. Var gadīties, ka ZZS disciplīna nebūs dzelžaina – vajadzīgā balsu skaita varētu nebūt,” pieļāva politologs.
Situācija ar Kūtri neliecina, ka [valdošās koalīcijas] kontrole pār parlamentāro procesu būs dzelžaina, ka varēs bez strīdiem un diskusijām nodrošināt visas valdības vajadzības un vienošanos izpildi, sacīja Rajevskis.
Lasiet arī: Smiltēnu atceļ no Saeimas priekšsēdētāja amata, Kūtri neievēl