Ungārija izmantojusi veto tiesības un bloķējusi 18 miljardu eiro palīdzības aizdevumu Ukrainai pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) aizturējusi līdzekļu izmaksu, raksta aģentūra Reuters.
Ungārijas ekonomikas ministrs Mihalijs Varga (Mihaly Varga) ES ekonomikas un finašu ministru sanāksmē Briselē apstiprināja, ka Ungārija iestājas pret kopēju ES aizdevumu Ukrainai. Lietuvas ekonomikas ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) norādīja, ka šāda atbalsta aizturēšana no Ungārijas puses ir amorāla. Viņa sacīja, ka Ungārija izmanto palīdzības paketi kā kaulēšanās rīku, lai panāktu, ka ES piešķir tai paredzētos budžeta līdzekļus.
Tikmēr Čehijas finanšu ministrs Zbiņeks Stanjura (Zbynek Stanjura), tikšanās priekšsēdētājs, paziņoja, ka Ungārijas pozīcija neliegs citām ES valstīm sniegt palīdzību Ukrainai: «Mēs neesam iebaidīti. Saglabājam savu mērķi janvārī sākt palīdzības izmaksu Ukrainai.»
Tas nozīmē, ka parējās 26 ES dalībvalstis veidos atbalsta paketi bez Ungārijas dalības. Tomēr bez Ungārijas atbalsta līdzekļu vākšana būs sarežģītāka un ilgāka.
Stīvēšanās ar Ungāriju likusi no 6.decembra tikšanās darba kārtības izslēgt jautājumu par plānoto 7,5 miljardu eiro izmaksu Ungārijai no ES fondiem. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica šo līdzekļu izmaksas iesaldēšanu korupcijas risku dēļ. Tāpat atlikta arī balsošana par vēl 5,8 miljardu eiro piešķiršanu Ungārijai – tie bija paredzēti valsts atveseļošanas plānam pēc Covid-19 pandēmijas. Kopā šie līdzekļi sastāda 9% no Ungārijas 2022.gada IKP.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna preses sekretārs Zoltans Kovāčs (Zoltan Kovacs) sacīja: «Ungārija uzskata, ka tas ir bīstams precedents, ja ES fondu maksājumi tiek apturēti citu, nesaistītu, iemeslu dēļ.» Viņš piebilda, ka Ungārija ir izpildījusi visus nosacījumus, lai saņemtu ES naudu.
Ungārija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav apstiprinājusi izdevumu plānu, un tas ir obligāts nosacījums, lai saņemtu ES maksājumus. ES komisijas likumdošana nosaka, ka 70% no plānotā finansējuma apjoma tiks neatgriezeniski zaudēti, ja plāns netiks apstiprināts līdz gada beigām.
Tas ļauj Briselei izdarīt spiedienu uz Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orban), kam šie līdzekļi nepieciešami ekonomikas stiprināšanai.
Orbāns regulāri saņēmis pārmetumus no ES par LGBT tiesību ierobežošanu, attieksmi pret migrantiem, kā arī par valsts ietekmes palielināšanu NVO, augstākajā izglītībā, tiesās un medijos. Starptautiskie uzraugi norāda, ka Orbāns novirzījis ES līdzekļus sava iekšējā loka rīcībā, tā stiprinot varas pozīcijas. Orbāns noliedz, ka Ungārijā būt vairāk korupcijas nekā citās ES valstīs.
Viedokļu sadursme ar Ungāriju ietekmēja arī ES pievienošanos OECD plānam, kas paredz aplikt lielās korporācijas ar nodokli vietās, kur tās veic savu darbību. Lai pievienotos šai iniciatīvai, vajadzīga visu 27 ES dalībvalstu piekrišana, bet Budapešta atteikusies piedalīties.
Starp Briseli un Budapeštu valda savstarpējas neuzticības gaisotne, un Eiropas Komisija nav pārliecināta, ka Orbāna pēdējie soļi, tostarp pretkorupcijas aģentūras izveide, ir pietiekami, lai kliedētu bažas par demokrātijas apdraudējumu Ungārijā.
Starptautiskā nevalstiskā organizācija Transparency International aicināja ES uzraudzīt, lai līdzekļi tiktu atbilstoši izlietoti: «Mēs jau gadiem saskaramies ar pierādījumiem, ka Ungārijā mazinās tiesiskums.»
Lasiet arī: Ungārija plāno atbalstīt Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
