Naktī vieni pa savu pilsētu nebaidās staigāt 80,7% Liepājas un 78,7% Valmieras iedzīvotāju, tiek secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā plašajā aptaujā par dažādām dzīves kvalitātes jomām visās valstspilsētās, izņemot Rīgu.
Ventspilī tie ir 68%, Ogrē – 67,9%, Jūrmalā – 65,4%, Daugavpilī – 63,8%, Jelgavā – 63,2%, Rēzeknē – 56,1%, bet Jēkabpilī – 41% aptaujāto iedzīvotāju. Rīdzinieku viedokli noskaidroja ES statistikas birojs Eurostat, tāpēc galvaspilsētas rādītāju šajos datos nav.
Savas pilsētas policijai uzticas vairāk par trim ceturtdaļām Valmieras, Jelgavas un Ventspils respondentu, kam seko Jūrmala ar 74,8%, Liepāja ar 73,5%, Ogre ar 67,6% un Daugavpils ar 66,5% aptaujāto iedzīvotāju. Jēkabpilī un Rēzeknē policijai uzticas mazākais īpatsvars iedzīvotāju – attiecīgi 60,2% un 60,5% aptaujāto.
Valstspilsētu iedzīvotāju vērtējumā, cik viņu pilsēta ir draudzīga dažādām iedzīvotāju grupām,
draudzīgākā pilsēta imigrantiem no citām valstīm ir Valmiera
– 86,3% intervēto Valmieras iedzīvotāju piekrīt, ka viņu pilsēta ir draudzīga imigrantiem no citām valstīm. Tam tuvu seko Jelgava (83,8%) un arī Jūrmala (82,9%), kā ari Liepāja (80,4%); jūtamāk «atpaliek» Ogre (70,2%), Ventspils (69,9%), Rēzekne (64,7%), Daugavpils (63,6%) un Jēkabpils (62,9%).
Gandrīz visi Valmieras (98,4%), Liepājas (98,3%) un Ventspils (97,3%) aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka pilsēta ir draudzīga dzīvošanai ģimenēm ar maziem bērniem. Ogrē tā domā 93,8%, Jūrmalā – 93,3%, Rēzeknē – 93,2%, Jelgavā – 92,8%, Daugavpilī – 86,6%, Jēkabpilī – 77,5% respondentu.
Visvairāk ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju apmierināto ir Ogrē (77,4% aptaujāto), Valmierā (75,3%), Ventspilī (67,5%), Jūrmalā (67,5%). Seko Rēzekne (61,1%), Jelgava (60,8%), Daugavpils (60,5%), Jēkabpils (57,6%). Liepājā ir pretēji – tur mājsaimniecības finanses neapmierina pusi (50,6%) CSP uzrunāto liepājnieku, apmierināto ir tikai 47,7%.
Attiecīgi pusei Liepājas respondentu (49,9%) ir grūtības nomaksāt rēķinus. Bez grūtībām rēķinus sedz tikai 46% liepājnieku. Tikmēr Jēkabpilī nekad vai gandrīz nekad nav grūtību nomaksāt rēķinus 61%, Jelgavā – 67,2%, Rēzeknē – 68,5%, Ogrē – 72,4%, Ventspilī – 77,6% aptaujāto iedzīvotāju. Visvieglāk rēķinus nomaksāt ir daugavpiliešiem (81,7%) un jūrmalniekiem (84,9%).
41,8% Valmieras un 41,2% Jelgavas aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu pilsētā ir viegli atrast darbu. Pārējās valstspilsētās tādās domās ir aptuveni trešā daļa respondentu.
Pilnībā vai daļēji piekrīt tam, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli par pieņemamu cenu, 43% Daugavpilī CSP uzrunāto iedzīvotāju un nedaudz mazāk nekā piektā daļa Ogres (19,5%), Ventspils (19,3%), Jūrmalas (18,9%) un Liepājas (17,4%) aptaujāto iedzīvotāju. Jēkabpilī tā uzskata 13,9%, Rēzeknē – 11,7%, Jelgavā – 11,6% respondenti, bet vismazāk šādam apgalvojumam tāpat kā pirms pieciem gadiem piekrīt Valmierā – 7,5% aptaujāto.
Ogrēniešu vidū ir visvairāk tādu, kuri apmierināti ar pilsētas sakoptību – gandrīz visus (99%) izvaicātos pilsētas iedzīvotājus tā apmierina. Ogrei seko Ventspils (98,9%), Liepāja (97,2%), Valmiera (96,4%), Jelgava (93,6%), Daugavpils (91,6%), Rēzekne (90,5%), Jūrmala (85%) un Jēkabpils (79,2%).
Kopš 2017.gada aptaujas visvairāk ir audzis ar pilsētas sakoptību apmierināto liepājnieku skaits – par 11,1 procentpunktiem, kam seko apmierināto daugavpiliešu (6,8 procentpunkti) jēkabpiliešu (6,8 procentpunkti), jelgavnieku (5,7 procentpunkti), rēzekniešu (5,1 procentpunkti), jūrmalnieku (5 procentpunkti) pieaugums. Gandrīz nav mainījusies ventspilnieku apmierinātība ar savas pilsētas sakoptību – pieaugums par 0,2 procentpunktiem. Arī valmieriešu apmierinātība – pieaugums par 0,5 procentpunktiem. Ogrēnieši 2017.gadā netika aptaujāti, jo Ogre ieguva valstspilsētas statusu pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021.gadā.
Visu deviņu CSP aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā. Visvairāk tādu ir Valmierā – 99,3%. Pārējās valstspilsētās apmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir robežās no 93,2% līdz 99,2%. Savukārt Daugavpilī ir vislielākais apmierināto iedzīvotāju pieaugums – par 12,5 procentpunktiem no 83,1% 2017.gadā līdz 95,6% 2022.gadā.
Liepājā, salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, ir visvairāk apmierināto ar izglītības iestādēm
(bērnudārziem, skolām, augstskolām) – 85,1% aptaujāto, kam seko Valmiera ar 79,9%, Jelgava ar 77,5%, Ogre – 68,2%, Ventspils – 67,4%, Rēzekne – 65,9%, Daugavpils – 64,1%. Savukārt Jēkabpilī un Jūrmalā tādu ir vismazāk – attiecīgi 54,4% un 63,5%.
Visvairāk ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierināto ir Ventspilī – 76,3%. Ogrē tādu ir 75,3%, Jelgavā – 72,9%, Jūrmalā – 71,4%, Valmierā – 64,6%. Vairāk par pusi ar veselības pakalpojumiem apmierināto ir Jēkabpilī – 58,8%, Rēzeknē – 53,8% un Daugavpilī – 52%. Veselības aprūpes pakalpojumi apmierina tikai 46,8% aptaujāto liepājnieku.
Liepājā ir visvairāk (94,5%) apmierināto ar kultūras iestādēm – koncertzāli, teātri, muzejiem un bibliotēkām. Ar tām ir apmierināti arī 9 no 10 aptaujāto ventspilnieku, rēzekniešu un jūrmalnieku. Ogrē apmierināto ar kultūras iestādēm ir 88,7%, Valmierā – 87,8%, Jelgavā – 86,3%. Vismazāk šādu iedzīvotāju ir Jēkabpilī – 62,3% un Daugavpilī – 76,6% aptaujāto.
Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto mazāk par pusi no valstspilsētu aptaujātajiem iedzīvotājiem. Liepājā to izmanto visvairāk – 39,2% respondentu, seko Daugavpils (36,2%), Jēkabpils (35,5%), Jelgava (29,3%), Rēzekne (28,9%), Valmiera (27%), Jūrmala (26,5%) un Ventspils (23,7%). Vismazāk sabiedrisko transportu kā galveno pārvietošanās līdzekli izmanto Ogrē (17,6%).
Liepājā ir visaugstākais apmierināto ar sabiedrisko transportu iedzīvotāju īpatsvars (81,8% respondentu), kam seko Daugavpils (80,9%), Jūrmala (77%), Rēzekne (67,8%), Valmiera (59,9%), Ventspils (59,2%), Jelgava (58,4%), Jēkabpils (53,4%). Vismazākais apmierināto ar sabiedrisko transportu īpatsvars ir aptaujāto ogrēniešu vidū – 40,1%.
Automašīnu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem aptaujā nosauc teju divas trešdaļas Ventspils, Ogres un Jelgavas iedzīvotāju, 60,4% Jūrmalas, 58,9% Rēzeknes, 57,8% Valmieras, 57% Jēkabpils iedzīvotāju, bet visretāk – Daugavpils (46,1%) un Liepājas (47,4%) respondenti.
Ar velosipēdu kā galveno transporta veidu visvairāk pārvietojas Liepājā (18,4%), Ventspilī (15,6%) un Jelgavā (13,2%), bet vismazāk – Daugavpilī (5,7%), Jūrmalā (6,7%), Rēzeknē (6,8%). Velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 11,7% aptaujāto valmieriešu, 11,1% ogrēniešu un 8,3% jēkabpiliešu.
Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot Eurostat izstrādāto vienoto metodoloģiju. Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica no 2022.gada jūlija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā piedalījās 7500 respondentu. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2017.gadā.
Lasiet arī: CSP iztaujās iedzīvotājus par dzīves apstākļiem un ienākumiem
