Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēma vēl turpināt darbu, lai precizētu grozījumus par pienākumu pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem pieteikties pielaidei valsts noslēpumam.
Pēc Saeimas Juridiskais biroja ierosinājuma atbildīgās institūcijas kopīgi spriedīs par to, kādā veidā pašvaldības iegūs informāciju, vai grozījumos minētās amatpersonas būs izpildījušas pienākumu par vēršanos pēc atļaujas un saņēmušas atļauju.
Tiks spriests par to, vai un kā uzraudzīs to, ka grozījumos minētās amatpersonas būs vērsušās valsts drošībā iestādē ar atbilstoši noformētu iesniegumu, kurā ietvertas drošības iestādei nepieciešamās ziņas.
Reizē komisija paguva izskatīt vairākus grozījumiem Pašvaldību likumā un likumā “Par valsts noslēpumu” iesniegtos priekšlikumus.
Komisija neatbalstīja opozīcijas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) priekšlikumu grozījumiem Pašvaldību likumā, kas arī likuma tekstā nostiprinātu to, ka domes priekšsēdētājs pielaides valsts noslēpumam atteikuma gadījumā, varētu turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu.
Zivtiņš uzsvēra, ka jebkurš, kurš iziet vēlēšanu sietu un tiek apstiprināts amatā, jau esot cilvēks, kuram var uzticēties, ja vien nav pierādījumi personas pretlikumīgai darbībai. Grozījumu normas nedrīkst būt kā instruments, ar ko tiktu veicināts, lai attiecīgais domes priekšsēdētājs vairs neturpinātu strādāt šajā amatā, pauda politiķis.
Deputāts Igors Rajevs atbildē kolēģim uzsvēra, ka valsts drošības institūcijas nepārstāv nedz koalīciju, nedz opozīciju un ka tās ir neatkarīgas un darbojas atbilstoši likuma nosacījumiem. Zivtiņš norādīja, ka zināmā mērā piekrīt Rajeva teiktajam.
Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis skaidroja, ka pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršana automātiski nenozīmēs, ka priekšsēdētājs zaudē amatu, jo par to būs jāpieņem atsevišķs lēmums.
Atsaucoties uz komisijā izskanējušo, ka šādā situācijā dome varēs lemt par priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, Zivtiņš vaicāja, kas notiks, ja šādā situācijā domes deputāti izvēlēsies nelemt par šo jautājumu.
Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce skaidroja, ja dome nelems par pielaidi nesaņēmuša priekšsēdētāja atbrīvošana no amata, tad likuma ievērošanas jautājumu varēs vērtēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Latvijas Pašvaldību savienība vecākais padomnieks Māris Pūķis pieļāva, ka šāda situācija varētu novest pie domes atlaišanas apsvēršanas.
Kā ziņots, Saeima ir otrajā lasījumā atbalstījusi Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietējās vietvaras vēlēšanām paredzēs pienākumu pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem pieteikties pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.
Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudētu amatu, ja viņiem pielaide netiktu piešķirta. Pašvaldības domei gan būtu iespēja lemt par priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata.
Rinkēviča rosinātie grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā būs jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem gan stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Grozījumi Pašvaldību likumā arī paredzēs, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā un vēlāk ieceltiem izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem pēc iecelšanas amatā būs jāvēršas kompetentajā saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks būs jāatbrīvo no amata.
Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstījusi arī saistītos grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”.