Sociālo tīklu lietotājs ar segvārdu Tālavas taurētājs savā Twitter kontā padalījies ar kādu savdabīgas dokumentālās filmas reklāmas rullīti, kas stāsta par Latvijā dzīvojošo krievu “smago likteni”.
Dokumentālajā filmā akcents likts uz dažādu uz Krieviju atbēgušo Latvijas krievu dzīvesstāstiem. Aptuveni pusminūti garajā promo video aizbēgušie dalās ar “savu rūgto pieredzi Latvijā”, stāstot, ka iespējas šeit ir, bet piespiedu kārtā ir “jāatsakās no savas krieviskās identitātes”. Kāda sieviete stāsta, ka vienīgā opcija krieviem, kas nevēlas apgūt latviešu valodu, “esot mirt lēnā un mokošā nāvē”.
Kremļa propagandisti uzņēmuši veselu dokumentālo filmu par Latvijas krieviem, kuri aizbēguši no šeit valdošās "agresīvās rusofobijas". pic.twitter.com/dbOxaoasMf
— Tālavas Taurētājs 🇱🇻 🇺🇦 (@TTauretajs) May 2, 2023
Savukārt viens no video redzamajiem vīriešiem apgalvo, ka aizbraukt atpakaļ uz Krieviju ir bijis “labs lēmums, jo šeit viņš jūtas kā savējais”.
Jāpiebilst, ka komentāri zem ieraksta liecina, ka sabiedrība to uztver kā kārtējo “Kremļa propagandistu gājienu ar zirgu”. Daži spriež, ka būtu vērtīgi šo “video parādīt visiem tiem krieviem, kurus neapmierina Latvijas valdība, lai zina, ka Krievija gaida viņus ar atplestām rokām”.
Mēs nevaram šo video rullīti visur pa krievu TV kanāliem palaist? Lai redz cik tur jauka dzīve un varbūt pat izmaksāt vilcienam biļeti?
— fruldis (@fruldis) May 2, 2023
Citi savukārt visiem neapmierinātajiem, kas uzskata, ka agresorvalstī “Krievijā ir zaļa zāle, novēl laimīgu ceļu”.
Laimîgu ceļu, un uz neatgtiešanos!
— Veiko Spolitis (@VeikoSpolitis) May 2, 2023
Iepriekš jau ziņots, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.
Tāpat publiskajā telpā paustas bažas, ka valsts iestādes nespēs apkalpot visus pieteikumus valsts valodas zināšanu pārbaužu veikšanai un uzturēšanās atļauju pagarināšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) februāra sākumā piedāvāja mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1. septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, tā vietā rosinot procesu veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, valodas zināšanu apliecinājumus prasot uzrādīt tikai tad, kad konkrētai personai beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš.
Līdz ar to, ka Nacionālās apvienības iebildumu dēļ IeM priekšlikums tika noraidīts, ministrija piedāvāja jaunu likumu grozījumu variantu, kurā piedāvāja noteikt – ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pagarināšanai būs iesniegti līdz septembrim, Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā, bet PMLP pieteikumus būtu tiesības izskatīt līdz gadu ilgā termiņā. Tāpat plānotie grozījumi paredz, ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot latviešu valodas pārbaudi, atkārtoti nokārtot eksāmenu varēs līdz novembra beigām, savukārt apliecinājumu par valodas zināšanām iesniegt līdz gada beigām.
IeM jaunais priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsonim pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim, ja PMLP līdz minētajam termiņam nebūs saņemts pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai saņemta informācija par personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai. Tāpēc Saeima pieņēma IeM virzītās izmaiņas likumā, ar kurām noteikts, ka, ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pagarināšanai būs iesniegti līdz septembrim, Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā, bet PMLP pieteikumus būtu tiesības izskatīt līdz gadu ilgā termiņā. Ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot valsts valodas pārbaudi, to līdz novembra beigām varēs kārtot atkārtoti un attiecīgi apliecinājumu par valodas zināšanām iesniegt līdz gada beigām.
Paredzams, ka dokumentu izskatīšanas laiks būs līdz vienam gadam. Kamēr dokumenti tiks izskatīti, personai iepriekš izsniegtā uzturēšanās atļauja būs derīga līdz jaunas atļaujas saņemšanai.
Izglītības un zinātnes ministrijā 24. martā noslēdza to Krievijas pilsoņu reģistrāciju, kuri noformējuši savu vēlēšanos kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, un kopumā tādi ir 8000 cilvēki, lai gan sākotnēji bija aprēķināts, ka kārtotāju varētu būt 17 500.
Lasiet arī: Elksniņš aicina 9.maijā neizmantot ar likumu aizliegtos simbolus
