Sabiedrības uzticēšanās prokuratūras spējai nodrošināt likumību un taisnīgumu veidojas no prokuratūras spējas skaidrot savu nostāju konkrētās lietās, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, otrdien, 18.jūlijā, tikšanās laikā ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Iepriekš jau vēstīts, ka Valsts pirmā amatpersona, savā Twitter kontā norādījusi, ka viņam “šobrīd ir ļoti daudz jautājumu ģenerālprokuroram”. Rinkēvičs uzsvēra, ka vēlas no Stukāna dzirdēt, ar ko beigusies pārbaude Jēkabpils traģēdijas lietā.
Tikšanās laikā
Rinkēvičs lūdza Stukānam sniegt skaidrojumu, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem.
Tāpat Valsts prezidentu interesē, kā tiek nodrošināts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga.
“Piemēram, lietās, kas skar valsts drošības jautājumus un personu aizsardzību no vardarbības,” skaidroja Rinkēvičs.
Valsts prezidents norādīja, ka respektē likumā “Par tiesu varu” noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses.
Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas. Īpaši tas ir svarīgi lietās, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību hibrīdkara apstākļos.
BNN JAU VĒSTĪJA, KA AIZVADĪTĀS NEDĒĻĀS BEIGĀS VALSTS PREZIDENTS TWITTER ATZINA, KA “VIŅAM IR ĻOTI DAUDZ JAUTĀJUMU SAISTĪBĀ AR PROKURATŪRAS PIEŅEMTAJIEM LĒMUMIEM”.
“Esmu lūdzis informāciju prokuratūrai par šo gadījumu un plānoju drīzumā tikties ar ģenerālprokuroru. Jebkuram lēmumam ir jābūt tiesiskam, taisnīgam, pamatotam un izskaidrotam,” pauda Rinkēvičs.
Rinkēvičs aicināja ģenerālprokuroru sniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienveidotu sodu politiku. Minētie jautājumi tiks skatīti kādā no nākamajām Nacionālās drošības padomes sēdēm, ko sasauks Valsts prezidents.
Sarunā ģenerālprokurors informēja Valsts prezidentu par veikto apstākļu pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
Taujāts par gadījumu, kurā par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu bijušās policistes dzīvesbiedram Valērijam Lazarevam piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku, kā arī par Latvijas pilsoņa sodīšanu ar 15 500 eiro naudas sodu par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai,
Stukāns atzīmēja, ka laikā, kad Ukrainā notiek karš, iespējams, sodiem bija jābūt bargākiem, lai jebkurš saprastu, ka šāda rīcība Latvijā nav pieņemama.
Skaidrojot, vai lēmums Lazarevam piespriest brīvības atņemšanu nosacīti, ir adekvāti, ģenerālprokurors retoriski jautāja, adekvāti pret ko. Viņš atzīmēja, ka nesen Tieslietu ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus likuma grozījumiem, lai atteiktos no šāda soda veida, taču Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) pret to iebilda, sakot, ka arī tas ir efektīvs soda veids.
“Man tagad nav saprotams, tas ir efektīvs sods, vai nav. Patlaban likums paredz šādu soda veidu. Soda bargums ne vienmēr pasargā sabiedrību no atkārtota nozieguma.
Katrā konkrētā gadījumā, uz ko norāda arī Augstākā tiesa (AT), sodam ir jābūt individuālam. Tas nav likuma pārkāpums, ja par vienu un to pašu pārkāpumu, piemēram, Kurzemē piespriež vienu sodu, bet Latgalē – atšķirīgu,” sacīja Stukāns.
Viņš arī norādīja, ka soda veidu un apmēru nosaka ne tikai nozieguma apstākļi, bet arī kaitējums, tajā skaitā atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, un personība. Kā savos lēmumos atzīmējusi arī AT, katram apstāklim ir nozīme.
Tāpat Stukāns uzsvēra, ka visos gadījumos lēmumu ir iespējams pārsūdzēt. Lietas dalībniekiem šī iespēja ir aktīvi jāizmanto, ja persona uzskata, ka konkrētā lieta ir izskatīta netaisnīgi.
Runājot par to, vai esošā sistēma ir pietiekama, lai adekvāti sodītu par naida runu, valsts nodevību, vardarbību, Stukāns sacīja, ka likums atļauj maksimāli visas iespējas, tai skaitā bargus brīvības atņemšanas sodus. Viņa ieskatā, viss ir saistīts ar piemērotājiem – prokuroriem, tiesnešiem -, kā viņi izprot un piemēro likuma normas.
Lasiet arī: VIDEO| Valsts prezidents: Sabiedrības uzticēšanos ietekmē tiesu varas spēja skaidrot tiesu nolēmumus
