Itālijas dienvidos plosās gan svelmains karstums, gan meža ugunsgrēki, kas liek tūkstošiem cilvēku pamest mājas, un daudzi degšanas gadījumi tiek saistīti ar ļaunprātīgu dedzināšanu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Zemkopības organizācija Coldiretti norāda, ka apmēram 60% no meža ugunsgrēkiem izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana. Tikai kādēļ lai kāds aizsāktu potenciāli nāvējošu ugunsgrēku?
Kalabrijā vietējie iedzīvotāji BBC stāsta, ka iemesli ir dažādi – vienkārši lempīgi zemnieki un kaimiņi, kas krāpjas un vēlas saņemt apdrošināšanas kompensāciju. Klimata pārmaiņu radītais mežonīgais karstums un sausums tikai padara visu ļaunāku.
Šajā Itālijas daļā ugunsgrēki ne tikai liek evakuēties un pārvērš visu pelnos, tie arī iznīcina zemes vēsturi un ekoloģiju. Kad BBC dodas braucienā ap kalniem Kalabrijas krāšņajā Aspromotes nacionālajā parkā, ceļa malās redzami sadeguši automašīnu vraki.
Pēdējos divos gados
liesmas nodarījušas kaitējumu baznīcai Sicīlijā un Puglijā sadedzis vairākus simtus gadus vecs olīvkoks.
Traģisks notikums Kalabriju pāršalca šonedēļ – viens no Kalabrijas vecākajiem folkmūziķiem Djego Akvilino (Diego Aquilino) gāja bojā ugunsgrēkā, kad liesmas sasniedza viņa māju.
Kalabrijas reģiona prezidents Roberto Očuto (Roberto Occhiuto) izteica skarbākus vērojumus nekā Coldiretti un sacīja, ka līdz pat 80% ugunsgrēku sākušies kā ļaunprātīga dedzināšana: “Pērn Kalabrijā notvērām 22 dedzinātājus, un arī šogad jau esam dažus pieķēruši.” Gan viņš, gan vietējo varas iestāžu pārstāvji uzsver, ka veido sistēmu, lai novērstu dedzināšanas gadījumus, arī izmantojot lidrobotus, lai novērotu teritorijas no gaisa.
Un pirómano fue grabado por un dron mientras provocaba incendios en un cañaveral del sur de Italia, en la región de Calabriax 👉 https://t.co/aKPa62BuzR pic.twitter.com/bPwYwWHCcE
— 20minutos.es (@20m) July 27, 2023
Pastāv arī likumdošana, lai cīnītos pret dedzinātājiem. Itālija 2000.gadā ieviesa likumu, kas liedz būvēt ēkas vietās, kur nesen izdegusi apkārtne, lai novērstu ļaunprātīgu dedzināšanu ar mērķi lēti iegādāties zemesgabalus.
Daži no cilvēku radītajiem ugunsgrēkiem nav bijuši ar nolūku. Očuto norādīja, ka
dažkārt tie ir lempīgi zemnieki, kas nolēmuši cīnīties ar nezālēm, tās nodedzinot.
Šķiet, ka ikvienam Kalabrijā, kurš bija ar mieru runāt ar BBC, ir sava versija par ugunsgrēku izcelsmi. Daži pat uzskata, ka degšanu aizsāk paši ugunsdzēsēji, lai pievērstu pašvaldību uzmanību un saņemtu vairāk finansējuma. Vēl kāds min kaimiņu sliktās attiecības lauku apvidos vai ganus, kas vēloties pārvērst mežus ganībās. Savukārt citi domā, ka pie vienas ir piromāni, kas vienkārīs grib sēt haosu.
Džadas Nikolo (Giada Nicolò) ģimenes māja Kalabrijas dienvidos, piekalnē Mosoforā pagājušajā nedēļā teju nodega pēc tam, kad no ielejas augšup sāka virzīties liesmas. Vispirms aizdegās apakšstāvs, un uguns ātri izplatījās pa visiem trim stāviem. Viņa knapi paspēja izglābt gados vecos radiniekus, un BBC sacīja: “Visus šos ugunsgrēkus sāk cilvēki. Šādas liesmas nerodas pašas no sevis. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka tie ir dedzinātāji.
Tas, ko viņi nesaprot – viņi apdraud cilvēkus, un apdraud dzīvības.
Meža ugunsgrēki nodara kaitējumu arī apkārtējai videi. Coldiretti pārstāvis Frančesko Džardina (Francesco Giardina) pastāstīja, ka nepieciešami vismaz 15 gadi, lai sāktu atjaunoties mežs, un šī vietas vairāk apdraud zemes noslīdējumi. Ļoti augsta gaisa temperatūra un sausums nodrošina, ka dumji joki izvēršas postošos ugunsgrēkos. Viena vienīga dzirkstele var iznīcināt plašu teritoriju, ja zeme ir izkaltusi. Šonedēļ Itālijas policija arestēja 79 gadus vecu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par ugunsgrēka uzsākšanu, kas izpostījis olīvkoku birzis 30 hektāru platībā Sicīlijas centrālajā daļā.
Lasiet arī: Ugunsgrēki Vidusjūras reģionā prasījuši 40 dzīvību
