Ilona Bērziņa, BNN
Varam vairs nešaubīties, ka “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Evikas Siliņas valdībā būs un tajā spēlēs nozīmīgu lomu. Kaut arī ne premjera amata kandidāte, ne viņas pārstāvētais politiskais spēks to neredz vai negrib redzēt, tomēr politiskajās intrigās rūdītā ZZS ir jau pamanījusies Jauno Vienotību (JV) apspēlēt.
Iecere iekļaut koalīcijas līgumā speciālu atrunu ASV sankcionētā Aivara Lemberga ietekmes mazināšanai ir dūmu aizsegs, kam noticēt var vienīgi ļoti naivs cilvēks.
Pēc vēlmes aizmālēt sabiedrībai acis – un demonstrēt stingru stāju tur, kur tās nav – izklausās JV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Edmunda Jurēvica paustais: “Evika Siliņa publiski ir teikusi – ja jebkura ministra rīcībā saskatīs neleģitīmas intereses vai darbošanos kādas personas, īpaši sankcionētas, interesēs, ministru prezidente ir gatava izmantot savas likumā garantētās tiesības šo ministru atsaukt,” (Delfi TV, Kāpēc, 26.08.23).
Tikpat amizants šķiet Apvienotā saraksta (AS) priekšlikums veidot kaut kādu uzraugošo konsultatīvo veidojumu, kurš tad kontrolēs – bijusi kaut kāda ietekme, vai tomēr nē. Lemberga vēlme izpausties par visiem valstī un arī ārpus tās robežām notiekošajiem procesiem ir vispārzināma, un kurš izmērīs, vai aiz šīs retorikas slēpjas kādas politiskās intereses vai tas ir tikai piārs?
Jebkuras pašvaldības jebkurš deputāts taču drīkst izteikties, teiksim, par izglītības un veselības reformām, reģionu attīstību, pašvaldību budžeta līdzfinansējumu, aizņēmumiem no valsts budžeta, Eiropas fondu naudas ieguldījumu nepieciešamību tajā vai citā projektā un tā tālāk. Cits jautājums, vai nevar sanākt tā, ka minētās personas viedokli kāds politiskajās aprindās
uztver kā instrukciju darbībai un attiecīgi arī rīkojas.
Piemēram, 13.septembrī Satversmes tiesa lems par vairāku ar Ostu reformu saistītu jautājumu atbilstību valsts pamatlikumam. Nav izslēgts, ka attiecīga tās lēmuma gadījumā Saeimai ar šo reformu saistītos likumdošanas aktus nāksies pārskatīt.
Vai tiešām kāds domā, ka Lembergam saistībā ar Ventspils brīvostu nebūs nekādu interešu, bet ZZS, viena no konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem, no attiecīgo likumu pantu pārskatīšanas un priekšlikumu sniegšanas atturēsies? Kurš izmērīs, vai te ir kādas Lemberga personīgās intereses – vai runa ir vienīgi par Ventspils valstspilsētas interesēm?
Koalīcijas līguma papildinājuma idejas autori nav ņēmuši vērā arī tādu būtisku niansi, ka Lembergs ir partijas Latvijai un Ventspilij (LuV) valdes priekšsēdētājs. Lai arī šīs partijas pārstāvji Gundars Daudze un Jānis Vucāns 14.Saeimā ir ievēlēti no ZZS saraksta, tā ir pilnīgi leģitīms ZZS partneris. Tādējādi JV, aicinot valdošajā koalīcijā ZZS, ir laipni atvērusi durvis arī LuV. ZZS valdes un frakcijas sēdes neviens vēl nav atcēlis, un, lai aiznestu līdz masām Lemberga viedokli, viņa paša klātbūtne šajos pasākumos nemaz nav nepieciešama.
Jo LuV ir ne vien valdes priekšsēdētājs, bet arī pati valde, un kādu tās locekli var deleģēt paust partijas viedokli jebkurā jautājumā. Kuru JV rindās gan interesē, ka LuV nekāda brīvdomība nepastāv un starp Lemberga un partijas viedokli liekama vienlīdzības zīme?
Ja Šī nav politisko procesu ietekmes svira, tad kas? Cukurgailītis?
Pagaidām nav skaidrs, vai Evikas Siliņas topošajā valdībā līdztekus ZZS un, iespējams, arī AS, par ceturto partneri tiks izvēlēta Nacionālā apvienība (NA) – vai tomēr Progresīvie. Ja spriež pēc Ministru prezidenta amata kandidātes augusta vidū paustā, viņa kā valdības kodolu redz JV, ZZS un Progresīvos. Šādai koalīcijai Saeimā būtu 52 deputātu balsis.
Tomēr, kā norādījis NA līderis Raivis Dzintars, “Progresīvo atrašanās valdībā vājinās “Vienotības” nacionālo spārnu, un stiprinās tajā kosmopolītiskās un ultraliberālās tendences. [..] Savukārt ZZS galvenais uzdevums šobrīd ir par katru cenu iekļūt valdībā, tāpēc tā piekritīs tādiem dalības nosacījumiem, kādiem nebūtu piekritusi Nacionālā apvienība vai Apvienotais saraksts.”
Nevar arī aizmirst, ka JV un Progresīvo “laulību” valdībā var ievērojami apgrūtināt abu šo partiju kašķis Rīgas domē. Tā rezultātā Progresīvie ir palikuši opozīcijā un turpina vainot JV naudas izsaimniekošanā, bet JV uzmetusi lūpu. Iespējams, šis krupis – kā no vienas, tā otras partijas puses – koalīcijas veidošanas vārdā tiks norīts. Taču agri vai vēlu tas uzradīsies pie valdības galda – gan jaunievēlētais Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), gan Rīgas domes Progresīvo frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs ir gana ietekmīgi savās partijās.
Varbūt tādā gadījumā JV būtu prātīgāk “mest kauliņus kopā” ar NA? Arī tīri aritmētiski tas būtu izdevīgāk – šīm abām partijām kopā ar ZZS ir 55 balsis. Tomēr šāds scenārijs pagaidām šķiet maz ticams.
Kā vēl Krišjāņa Kariņa valdības veidošanas laikā tēlaini izteicās Rihards Kols (NA), “leduslāču” [nacionāļu] un “pingvīnu” [progresīvistu] takas nekad nekrustojas. Tāpēc nav ne mazāko iespēju, ka valdošo koalīciju varētu veidot piecas partijas. Toties ir lielas izredzes, ka Evikas Siliņas komandai pievienosies arī AS, kura līderi vēl nebūt ne tik sen apgalvoja, ka ar Aivaru Lembergu nesadarbosies.
Tagad retorika ir mainījusies – kā ZZS, tā AS politiķi skaidro, ka abu partiju starpā strīda nav. Problēma esot vien “stāsts par vienu uzvārdu” jeb Aivara Lemberga iespējami radīti riski Latvijai svarīgiem nacionālās drošības jautājumiem (LETA, 21.08. 23).
Vai pastāv iespēja, ka AS varētu arī “nolekt” no valdības veidošanas sarunām un strikti iestāties par Kariņa valdības laikā iemēģināto “trīskāju ķeblīti” – JV, NA un AS? Izslēgt to nevar. Jo īpaši – ņemot vērā AS vēlmi paņemt pauzi līdz trešdienai. Šī partija neslēpj, ka visa spriešana par koalīcijas līgumā iekļaujamām atrunām Lemberga ietekmes mazināšanai ir tikai māžošanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) vārdiem runājot, “ja jau ZZS ir valdībā, tad lai arī tur sēž Lembergs, un tad mēs redzam patiesību, kāda viņa ir” (lsm.lv, 28.08. 23).
Būtībā esam nonākuši situācijā, kad JV milzīgā gribēšana veidot valdību pārskatāmā nākotnē draud ar nestabilitāti, iepriekš tik bieži piesaukto “dinamisma trūkumu” un nespēju realizēt pašu piesauktās reformas. Taču līdz 15.oktobrim, kad Saeimā jāiesniedz nākamā gada valsts budžeta projektu, laika vairs nav daudz. Tāpēc būtu vēlams, lai aritmētisku vingrinājumu vietā politiķi domātu par konkrēti veicamiem darbiem, to prioritāriem virzieniem un valsts ilgtspējīgu attīstību.
Lasiet arī: NA dēļ AS iepauzē koalīcijas sarunas, saka ZZS politiķis
