Zelenskis: Griesti naftas cenai ir pārāk augsti

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizējis rietumu sabiedroto noteiktos naftas cenas griestus Krievijas naftai, nosaucot tos par pārāk augstiem un nepietiekamiem, raksta raidorganizācija BBC.

Piektdien, 2.decembrī, apstiprinātie cenu griesti Krievijas naftai ir 60 dolāru par barelu. Krievija paziņojusi, ka nepieņems šo ierobežojumu savam naftas eksportam. Nosacījums stājas spēkā 5.decembrī, un tas pievienojas citām rietumu sankcijām pret Krieviju.

Zelenskis norādījis, ka griesti ir pārāk augsti un neradīs nopietnas problēmas Krievijas ekonomikai. Viņš sacīja: «Krievija jau tāpat ir radījusi milzīgus zaudējumus pasaules ekonomikai, apzināti destabilizējot energoresursu tirgu.» Viņš piebilda, ka stingrāku mēru pieņemšana ir tikai laika jautājums.

Cenas griestu noteikšana tika rosināta jau septembrī, kad G7 grupa (ASV, Kanāda, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Eiropas Savienība) lēma, ka jāmazina Krievijas spējas finansēt karadarbību Ukrainā. Sestdien, 3.decembrī, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Maskava esot bijusi gatava šim solim, bet nepieņemšot šādus noteikumus. Lai gan Krievija, visticamāk, izjutīs sankciju iespaidu, to daļēji mīkstinās naftas pārdošana citos tirgos, piemēram Indijā un Ķīnā, kas ir lielākie Krievijas naftas pircēji.

Lēmums par cenu griestiem naftai pieņemts vien dažas dienas, pirms spēkā stājas aizliegums Eiropas Savienībā ar naftas transporta kuģiem ievest Krievijas jēlnaftu. Cenu griesti savukārt attieksies uz naftas eksportu visā pasaulē.

Valstis, kas piekritušas G7 lēmumam, drīkstēs iegādāties Krievijas naftu un naftas produktus tikai par cenu, kas vienāda ar vai zemāka par noteiktajiem griestiem.

Pirms Krievija iebruka Ukrainā, vairāk nekā puse no Krievijas naftas tika eksportēta uz Eiropu. Lielākā šīs naftas pircēja bija Vācija, kam sekoja Nīderlande un Polija. Kopš februāra Eiropas valstis cenšas mazināt savu atkarību no Krievijas resursiem. Savukārt ASV ir aizliegusi Krievijas jēlnaftas importu, un Lielbritānija plāno to izbeigt līdz šī gada beigām.

Lasiet arī: Somijas premjerministre: Mums vajadzēja uzklausīt mūsu Baltijas un Polijas draugus daudz agrāk

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas