Ziemeļkorejā hronisks pārtikas trūkums nav jaunums, tomēr slēgtās robežas, sliktie laika apstākļi un sankcijas situāciju pēdējos pāris gados ir padarījušas vēl sliktāku, raksta britu raidorganizācija BBC.
Saskaņā ar Ziemeļkorejas valsts medija sniegto informāciju, februāra beigās plānota amatpersonu tikšanās, lai diskutētu par fundamentālām izmaiņām lauksaimniecības politikā. Šī informācija publiskota laikā, kad Ziemeļkoreja turpina demonstrēt savas militārās spējas.
Tiek ziņots, ka arī Dienvidkorejas amatpersonas cēlušas trauksmi, un aicinājušas ANO Pasaules pārtikas programmu sniegt palīdzību.
Dienvidkorejas valdības rīcībā esošie satelītattēli liecina, ka 2022.gadā Ziemeļkorejā izaudzēts par 180 tūkstošiem tonnu mazāk pārtikas nekā 2021.gadā.
Pasaules pārtikas programma jūnijā izteica bažas par ekstrēmo laika apstākļu – ilgstoša sausuma un apjomīgu plūdu – ietekmi uz ražu. Ziemeļkorejas medijs pērn ziņoja, ka valsts piedzīvo otru ilgstošāko sausuma periodu novērojumu vēsturē. Kā jau bija paredzams, sliktā raža likusi kāpt pārtikas cenām, un iedzīvotāji meklē lētākas alternatīvas. Japānā strādājošā ziemeļkorejiešu avīze Rimjin-gang ziņoja, ka kukurūzas cena 2023.gada sākumā pieaugusi par 20%. To veicina pieaugošais pieprasījums pēc ne tik iecienītā (salīdzinot arī rīsiem), bet lētākā pamatprodukta.
Ziemeļkoreja ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tiesa, dati ir nepilnīgi un neatspoguļo patieso situāciju, ņemot vērā autoritārā režīma ekonomikas necaurskatāmību.
Amerikāņu ziņu aģentūras NK News pētnieks Džeimss Fretvels (James Fretwell) sacīja: «Ņemot vērā Ziemeļkorejas stingro, ar Covid-19 saistīto, robežkontroli gan cilvēkiem, gan kravām, nevienam no malas nav iespējas iekļūt valstī un pārliecināties par situāciju.» Viņš piebilda, ka līdz ar to starptautiskajām organizācijām nav iespēju sniegt palīdzību.
Atbalsts no starptautiskajām palīdzības organizācijām ir samazinājies. ANO informēja, ka Ziemeļkoreja pērn saņēmusi palīdzību 2,3 miljonu dolāru apmērā, kas ir ievērojams samazinājums no nepilniem 20 miljoniem dolāru 2021.gadā. Lai gan šādu situāciju galvenokārt rada slēgtās robežas, palīdzības organizāciju darbinieki BBC norādīja, ka
savu iespaidu atstāj arī starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju, kas kļuvušas stingrākas, kopš valsts atsākusi raķešu izmēģinājumus.
Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkorejas režīms galveno uzmanību pievērš sava militārā spēka demonstrēšanai un palielināšanai, kā arī propagandas izplatīšanai, kam tiek novirzīti arī līdzekļi, kas nepieciešami valsts iedzīvotājiem. Dienvidkorejas bezpeļņas organizācijas Liberty in North Korea vadītājs Sokīls Parks (Sokeel Park) sacīja: «Režīms ir atzinis, cik sarežģīta ir ierindas ziemeļkorejieša dzīve, tomēr turpina pirmajā vietā likt propagandu, vadošās ģimenes ārišķības, raķešu izmēģinājumus un pilnīgu iedzīvotāju kontroli.»
Eksperti ir satraukti, ka situācija turpinās pasliktināties, un novedīs pie tikpat iznīcinoša bada kā 1990.gadu sākumā un vidū. Tiek lēsts, ka toreiz bada nāvē mira no 600 tūkstošiem līdz vienam miljonam ziemeļkorejiešu.
Lasiet arī: Ziemeļkoreja izšāvusi vēl divas ballistiskās raķetes
